Worth the Hype? Matu krāsas noņemšana

Esmu bijusi melnmate jau aptuveni desmit gadus – no agra pusaudžu vecuma, ko to VAJADZĒJA UN VISS. Pirms pāris gadiem pirmoreiz sāku tā pa īstam ilgoties pēc kaut kā jauna frizūru frontē. Tā kā radikālas metodes man nepatīk, centos  vienkārši saknes piekrāsot ar gaišāku krāsu, bet ilgāk par pāris mēnešiem nekad neizturēju ataugušo sakņu efektu un atkal ķēros pie piķa melnās krāsas. Un tā uz riņķi vien.

2014-01-24 19.56.59

Tā nu izlēmu, ka pietiek muļķoties un pierakstījos uz krāsas noņemšanu salonā Stila Pērles, lai atgrieztos pie savai dabiskajai matu krāsai līdzīga toņa. Pastāstīšu un parādīšu, kā man gāja.

Viss process (krāsas noņemšana un matu krāsošana) aizņēma aptuveni 3,5 stundas. Izskalojot matus pēc krāsas noņemšanas pavērās visai dīvains skats – saknes bija cālīšdzeltenas, kamēr gali diemžēl bija palikuši diezgan tumši. Iemesls – pēdējās aptuveni 3 reizes matus biju krāsojusi ar saudzējošāku krāsu vai turpat salonā, bet pirms tam pieturējos pie filozofijas “kas Drogās pirmais pa rokai, to ņemu”. Acīmredzot krāsas bijušas pārāk šerpas.

Friziere negribēja ilgāk turēt matos noņēmēju, lai tos nesabojātu, un es viņai piekrītu. Līdz ar to nevarēju tikt pie tik gaišiem matiem, kā būtu gribējusi, taču vienojāmies par vidēji brūnu matu krāsu, lai pārēja no saknēm uz galiem nav tik krasa. Tiku arī pie balinātām šķipsnām, kas rada gaišāku koptēlu.

Lūk, rezultāts:

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

Lai arī pagājušas apmēram divas nedēļas, pie jaunās krāsas vēl neesmu pieradusi. Droši vien tāpēc, ka ap to laiku pārvācos, un mājās joprojām nav neviena liela spoguļa. Sabiedriskajās tualetēs un skolas foajē gan mēdzu sevi ilgi un pamatīgi nopētīt :D

Ir vēl viens nozīmīgas aspekts, ko nedrīkst atstāt nepieminētu, – kādi tad mati bija pēc krāsas noņemšanas?

Pataustot galus uzreiz tās pašas dienas vakarā, bija jūtams, ka tie ir diezgan sausi. Par laimi turpat salonā biju nopirkusi frizieres ieteiktu matu masku – Insight Dry Hair Nourishing Mask. Pēc divām maskas lietošanas reizēm tie bija atgriezušies iepriekšējā izskatā un kļuvuši tikpat mīksti. Drošības pēc pasūtīju arī šampūnu un balzamu no Kerastase Nutritive līnijas, ar ko arī esmu ļoti apmierināta. 

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Atskatoties uz 2013

Sāksim ar to, ka 2013.gads man pagājis aizņemtības zīmē. Absolvēts bakalaurs, jauns (papildus) darbs, uzsākts maģistrs un dzīvokļa remonts – viss vienā gadā! Garās Ziemassvētku brīvdienas bija brīnišķīgs atelpas brīdis, un es ceru, ka tas atspoguļosies arī biežākos bloga ierakstos. WordPress man jau ziņoja, ka aizvadītajā gadā tapuši nieka 17 ieraksti – nu, kauns! :)

No otras puses – gads bijis citiem notikumiem un pasākumiem bagāts. Esmu pat sākusi pieticīgu preses karšu kolekciju, kurā pagaidām vēl ir tikai Riga Fashion Week un… Eiropas Parlamenta caurlaides.

Parasti Jaunajā gadā neko neapņemos (tā sanāk mazāk vilties, kad pašai pret sevi pielaidīgā rakstura dēļ viss izgāžas), taču šoreiz to varētu gan. Pagājušogad jau šeit rakstīju par grāmatu “Overdressed: The Shockingly High Cost of Cheap Fashion”, kas atstāja paliekošu iespaidu uz maniem uzskatiem par apģērbu un kosmētiku. Vairākus gadus esmu sekojusi moto “vairāk un lētāk”, bet sausais atlikums ir pilns drēbju skapis un nekā, ko vilkt. Mana kosmētika “dzīvo” vairākās kastēs, bet roka nemaz tik bieži nesniedzas to visu lietot. Tāpēc šajā gadā vēlos pilnībā iznīdēt impulsīvos pirkumus un iegādāties tikai vajadzīgas lietas vai arī tādas, par kurām esmu lasījusi gana daudz labu atsauksmju.

2014.gadu visiem lasītājiem novēlu saticīgu, panākumiem pilnu un ar smagākiem maciņiem (man šķiet, ka tas ar jauno valūtu ir neizbēgami)! Kādas ir jūsu Jaungada apņemšanās?

Mīļo Ziemassvētku vecīti…

Pēdējie atjauninātie

 

Tā kā esmu līdz nelabumam izvēlīga un dāvanas atrašana man ir īstas mocības, esmu pieradusi kopš bērnības veidot dāvanu sarakstus vecākiem, vecvecākiem un citiem radiem. Jo zinu, ka kādā brīdī (visticamāk, pēdējā) tik un tā saņemšu zvanu un kāda pazīstama balss teiks: “Paklau, ko tu gribi Ziemassvētkos?”

Gadu gaitā mainījies tikai tas, ka norādījumi tagad jādod vēl arī draugam. Tad nu atrādu savu šī gada vēlmju sarakstu arī jums. Pirmajā vietā man ir biļetes uz Rasela Brenda šovu, kas Rīgā plānots februārī. Man patīk viņa melnie jociņi, un “Get Him to the Greek” manās acīs ir viena no labākajām smejamfilmām. Vēl šoziem esmu kritusi uz rožu smaržu, tāpēc arī šeit tikusi Lush dušas želeja un Dr.Hauschka sejas krēms.

Kreisajā augšējā stūrī paslēpusies arī svaigā ceļā no tipogrāfijas nākušais Herietas Vorslijas grāmatas “Mode. 100 būtiskas idejas” tulkojums latviešu valodā.

Manā sarakstā ir vēl viena lieta, ko gribētos, taču neesmu pārliecināta par tādas eksistenci. Lieta tāda – mans papīra plānotājs kopš gada vidus kaut kur (es pat nezinu, kur) krāj putekļus, bet nākotnes plānošana norisinās manā telefonā. Diemžēl viedtālruņu plānotāji ir nesmuki, neparocīgi un ļoti garlaicīgi. Tad nu man gribētos kādu glītu aplikāciju, kas šo priekšstatu varētu mainīt. Ja ne tagad, tad ceru līdz nākamajiem Ziemassvētkiem to sagaidīt!

Kādas dāvanas šogad ir jūsu vēlmju sarakstā, dāmas?

Modes nedēļas pļāpa

via purplesneakers.com.au

Pagājušonedēļ pirmoreiz varēju būt klāt visās Rīgas modes nedēļas skatēs. Šādi tādi iespaidi bija, bet par tiem jau esmu izteikusies Kasjauns.lv modes un stila sadaļā, tāpēc neatkārtošos.

Tā nu man bija daudz laika skatīties ne tikai uz modi, bet arī RFW apmeklētājiem. Novēroju interesantu fenomenu – kā sākas skate, tā daži cilvēki auditorijā steigšus velk laukā savus viedtālruņus, aši sameklē video ieraksta režīmu un visu atlikušo šova daļu pavada, piekaluši acis mazajam, spīdīgajam ekrānam. Skatienu tikpat kā nepaceļ uz reālām, dzīvām modelēm, kas staigā rokas stiepiena attālumā.

Tas lika aizdomāties, vai gadījumā neuztveram to sociālo portālu lietu pārāk nopietni? Nesākam mazliet tā kā vergot “share” un “like” podziņām? Tik ļoti gribam parādīt kādam citam “re, es te biju!”, ka paši nemaz nebaudām notiekošo.

Beigās sanāk ne šis, ne tas. Kāds prieks atrasties skatē, bet tomēr vērot to caur mazu ekrānu, kurā ne materiālu, ne noskaņu var līdz galam ieraudzīt un sajust? Un kāda jēga pēc tam skatīties raustīgu ne tās labākās kvalitātes video no pasākuma, ko nākamajā dienā būs aprakstījuši visi interneta mediji ar augstas izšķirtspējas fotogrāfijām bonusā? Nu, es nesaprotu!

Starp citu, par šo fenomenu jau izteikušies mūziķi, kuru koncertos auditorija burtiski mirguļo no daudzajiem mobilajiem telefoniem. Un par to nepriecājas arī aizrautīgajiem filmētājiem aizmugurē stāvošie, ja ir liela drūzma.

Mega-atsauksme: visdažādākie Lush produkti

Joprojām esmu ierakusies darbos un studijās (tagad jau maģistra), un tas ir iemesls jaunu ierakstu neapskaužamajai neregularitātei. Taču labās ziņas ir tādas, ka lasīt mani var un daudz! Jums tikai jāatver modes un skaistuma sadaļas portālā Kas Jauns, kā arī ik otrdienu jāpāršķirsta žurnāls ar tādu pašu nosaukumu. Dažreiz mani raksti parādās arī kur citur, piemēram, augustā viens tāds bija publicēts “Pastaigā”. Līdz ar to darbs paņem visus rakstus, kas citādi nonāktu blogā. :)

Tagad gan varam pievērsties vairākiem interesantiem produktiem, ko ar Lush gādību varēju notestēt. Šajā blogā jau esmu rakstījusi par Lush, un man šis zīmols joprojām ir viens no mīļākajiem, lielā mērā pateicoties Herbalism sejas tīrītājam, ko lietoju regulāri jau ilgu, ļoti ilgu laiku. Arī Mask of Magnaminty ir lielisks produkts, un man patika cietie šampūni, kaut arī pēc vairāku izlietošanas mana galvas ādas kļuva ļoti sausa un nācās pārtraukt.

Lūk, produkti, ko izmēģināju šoreiz (bildes aizņēmos no mājaslapas, jo paraudziņi nav tas skaistākais fotomateriāls):

Lush

I Love Juicy (Eksotika) šampūns taukainiem matiem + Veganese kondicionieris. Šampūns smaržo dievīgi (pēc Wrigley’s Juicy Fruit košļenēm), ļooti labi puto un attīra matus. Abus produktus lietoju kopā, un pēc tiem mati palika ļoti mīksti un pie saknēm arī spīdīgi, lai gan galos prasījās lielāku mitrināšanu. Šim komplekts vislabāk derēs taukainu matu īpašniecēm.

Lush1

Grass dušas želeja. Smaržo pēc svaigi pļautas zāles un vasaras. Ļoti patīkami to lietot rudens rītā – nelielas atskaņas no tika ātri aizgājušās vasaras. :)

Let The Good Times Roll sejas tīrītājs. Tam ir lieliska smarža! Vienkārši brīnišķīga. Tīrītājā ir popkorns, kas izskatās amizanti, bet nekādu praktisku labumu nedod. Konsistences ziņā tas man atgādināja Čistaja Linija aveņu skrubi – daļiņas ir ļoti smalkas, taču ne tik mīkstas un saudzīgas kā, piemēram, Herbalism. Āda pēc tam ir mīksta un forša, bet mana jūtīgā āda biežu lietošanu nepanestu.

Lush2

BB Seaweed (Jūras aļģu) svaigā maska. Lush sola, ka maska nomierinās, atvēsinās ādu un mazinās apsārtumus. Būtībā to arī dara, lai gan es nebiju sajūsmā. Pēc lietošanas uz sejas palika talka kārtiņa, kas, protams, seju padarīja bālu un nomaskēja sarkanumus. Es gan neuzskatu, ka tas skaitās. Pluss – šī maska nesausina ādu.

No Drought sausais šampūns. Nav man sanācis sadraudzēties ar sausajiem šampūniem, un šis nav izņēmums. Mēģināju to klāt “otrās dienas” matos. Kad baltais šampūns manus melnos matus padarīja nedaudz pelēcīgus, procesu pārtraucu, lai arī mati vēl neko tīrāki neizskatījās. Domāju, ka šis produkts būs piemērotāks gaišmatēm.

Lush3

Vanilla Dee-Lite ķermeņa losjons. Ļoti viegls losjons, kas smaržo pēc vaniļas. Mana āda no sausuma necieš, tāpēc par mitrināšana man bija pietiekama. Saldā smarža manās acīs ir pluss.

Vanilla Puff ķermeņa pūderis. Šis ir interesants produkts – neko tamlīdzīgu pirms tam nebiju lietojusi. Uzklāju to pēc Vanilla Dee-Lite losjona, un tas labāk uzsūcās, āda kļuva maiga un patīkama. Tas ir foršs kopšanas rituāls,par praktisko pusi gan grūti spriest.

Lush4

Think Pink vannas bumba. Izskatās smuki ne tikai cietā forbā, bet arī nonākot vannā – padara ūdeni rozā.

Lust cietās smaržas. Ar šo smaržu pirmoreiz saskāros, kad iegādājos Godiva cieto šampūnu. Vannasistaba pēc tā stipri smaržoja vismaz nedēļu. :) Man smarža ļoti patīk – tas ir spēcīgs jasmīns, kam apakšā ir kaut kas ļoti salds (jā, es neesmu no tām labākajām smaržu raksturotājām). Stiprs un drosmīgs aromāts. No sarkanās krāsas nav ko baidīties – uzklāj smaržas uz ķermeņa un iztušē, kamēr tonis pazūd.

Kopumā šis bija jauks Lush maratons. Domāju, ka noteikti atgriezīšos veikalā, lai iegādātos I Love Juicy šampūnu, kā arī turpināšu lietot sausās smaržas. Pamanīju, ka Lush veikalos parādījušās arī smaržas pierastākā formā, vai kāda ir jau pamēģinājusi? :)

Kļūsti par uzlecošo zvaigzni modes industrijā!

Sākot no šī gada 19. septembra Baltijas modes federācija ikvienam modes sfēru mīlošam pēdējā kursa studentam, kā arī absolventam piedāvā Latvijā vēl nebijušu iespēju uzsākt biznesa apmācības kursus „8 Steps From Art To Business”, kas tiek organizēti Baltic Fashion projekta ietvaros.
10 darbīgu un aizraujošu nedēļu laikā dalībniekiem tiks piedāvātas augstākā līmeņa teorētiskās lekcijas ar labāko Latvijas un ārvalstu lektoru un citu industrijas ekspertu piedalīšanos, kā arī praktiskās nodarbības, kuru ietvaros tiks veidotas komandas no dažādu augstskolu un profesiju pārstāvjiem – modes dizaineriem, konstruktoriem/tehnologiem, finansistiem, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistiem – ar mērķi radīt savu unikālo zīmolu, izstādāt nelielu, bet kvalitatīvu tērpu kolekciju un prezentēt paveikto mediju pārstāvjiem, modes ekspertiem un saviem potenciālajiem klientiem – apģērbu veikalu Kabuki, Paviljons, Klase, M-Shop un Taste Latvia pārstāvjiem.
Katra nedēļa topošajiem industrijas speciālistiem pavērs durvis uz jaunām zināšanām par vienu no galvenajiem sekmīga modes biznesa vadīšanas pamatnoteikumiem – produktu un servisu, zīmolu un tā veidošanu, pareizo mārketinga stratēģiju, efektīvu komunikāciju ar citiem industrijas pārstāvjiem, sava intelektuālā īpašuma pozicionēšanu, produkta prezentāciju, kā arī vienu no svarīgākajiem faktoriem – pārdošanas mākslu.
Apmācības kursi norisināsies divās valodās – latviešu un angļu, un to galvenais mērķis ir sniegt jaunajiem Lavijas modes biznesa censoņiem informāciju par to, kā veiksmīgi izveidot un prezentēt savu zīmolu tā, lai tas būtu gan pamanāms un konkurētspējīgs pasaules tirgus plašumos, gan tajā pašā laikā veicinātu arī pašmāju modes un mārketinga nozaru attīstību.
Tieši tāpēc, ja tu esi drosmīga, mērķtiecīgaun radošām idejām bagāta personība, kura sevī saskata milzu potenciālu un vēlas veidot veiksmīgu karjeru modes industrijā, piesakies Eiropas fondu finansētajiem „8 Steps From Art To Business” kursiem, sūtot savu CV, motivācijas un rekomendācijas vēstules uz e-pasta adresi web@bffederation.com līdz šī gada 13.septembrim, un, iespējams, jau pavisam drīz kļūsi par vienu no uzlecošajām zvaigznēm, kas spoži iemirdzēsies ne vien pie Latvijas, bet arī pasaules modes biznesa debesīm.

Vairāk informācijas:
Jeļena Strahova
Baltijas Modes Federācija
Stabu iela 19-301
Rīga, LV-1011
t. 67277920
info@bffederation.com

 

 

P.S. Parasti ar preses relīžu pārpublicēšanu neaizraujos, bet šī izklausās pēc ļoti labas iespējas. Ceru, ka noderēs!

Pārdomas par ātro modi

Manās mājās ir divi skapji – viens man, otrs draugam. Nedaudz mazāki par vidējo drēbju skapi, bet tik un tā diezgan ietilpīgi. Neskatoties uz to, man nesen aptrūkās vietas, un tagad dažas manas mantas jau iekārtojušās drauga skapī. Visticamāk, es tam nebūtu pievērsusi nekādu uzmanību, ja vien tieši tajā laikā nelasītu Elizabetes Klainas grāmatu ar nosaukumu “Overdressed: The Shockingly High Cost of Cheap Fashion” – obligātā literatūra katrai mūsdienu sievietei, kas kādreiz stāvējusi pie piebāzta skapja un secinājusi, ka viņai nav, ko vilkt.

Domāju, ka varētu uz pirkstiem saskaitīt reizes, kad pēdējo divu trīs gadu laikā esmu nopirkusi apģērba gabalu, kura cena pārsniedz 20 latus. Man neceļas roka pirkt topu, kas maksātu vairāk par pieciem latiem. Lasot “Overdressed”, biju pārsteigta, ka neesmu vienīgais ātrās modes upuris. Ātrā, lētā mode it kā ir brīnišķīga lieta – tā vienmēr ir stilīga un atspoguļo jaunākās tendences, tai ir ļoti demokrātiskas cenas un plaša izvēle, kas lielākajos veikalos mainās teju katru dienu.

Taču “ātrāk, lētāk, vairāk” mode ir gana neglītas un visaptverošas aizkulises, par kurām lielākā daļa valkātāju nekad nav aizdomājušies.

  • Pilnīgi izmainījusies mūsu attieksme pret apģērbu. Kad tu pēdējo reizi novalkāji kādu apģērba gabalu? Man šķiet, ka tas varēja būt agrā bērnībā. Mūsdienās gandrīz vai ir lētāk nopirkt vietā jaunu kreklu, nekā salabot to, tāpēc mēs nepieķeramies apģērbam. “Mīlēt lielāko daļu no mūsdienās nopērkamajām drēbēm būtu tāpat kā mīlēt sendviču ātrajā ēstuvē,” raksta Klaina, un es viņai pilnīgi piekrītu. Es atceros sarkanu kleitiņu ar sīkām, baltām pumpiņām no savas bērnības, ko es valkāju tik ilgi, cik varēju tajā ielīst. Bet es nevaru neko tādu iedomāties tagad. Bet vai varat iedomāties, kur nonāk visas nevajadzīgās drēbes – viss tas daudzums?
  • Apstākļi, kādos tās radītas. Lielākā daļa masu patēriņa apģērbu tiek ražoti Ķīnā, Bangladešā, Kambodžā vai citās valstīs, kurām kopīgs ir viens – tekstilindustrijas darbinieku vidējo algu reitingā tās atrodas pašā apakšā. Darbaspēks ir viena no nedaudzajām izmaksu grupām, uz kuru var ietaupīt, un apģērbu fabrikas to arī dara. Neatkārtošos, nelielu ieskatu par to var gūt šajā manā rakstā. Rūpnīcas visiem spēkiem cenšas samazināt produkcijas cenu, diemžēl uz algu un darba drošības rēķina. Un domājams, ka nākotnē tiem vajadzēs atrast jaunus veidus, kā to izdarīt, vai arī vēl vairāk ietaupīt uz jau esošo rēķina, jo patērētāji vēlas maksāt arvien mazāk un mazāk. Laba ilustrācija tam ir komentārs pie raksta par latviešu zīmolu Eduardo Cattus, kura jaunākās kolekcijas džemperi maksā 35 latus gabalā: “Neuzskatu, ka džemperis par Ls 35 skaitās lēti. Par tādu džemperi dotu ne vairāk par Ls 7 bez izpārdošanas.” Es uzskatu, ka tā ir ļoti pieticīga cena par Latvijā nelielā metienā ražotu apģērba gabalu (un ja vēl negribam dizaineru nomērdēt badā), taču, protams, ātrās modes veikalu ķēdēs ko līdzīgu varētu nopirkt lētāk. To cenas mūs ir izlutinājušas.
  • Materiālu kvalitāte kļūst arvien sliktāka. Diez vai manā (un daudzu citu sieviešu) garderobē atrodamas daudzas drēbes no dabiskiem materiāliem bez elastāna, poliestera un citu tamlīdzīgu materiālu piejaukuma. Grāmatā pat fabriku darbinieki atzina, ka masu produkcijai izvēlētie audumi pēdējā laikā kļuvuši arvien nekvalitatīvāki. Tie ne tikai izskatās lētāki, bet arī ātrāk novalkājas un izdilst, un aplis turpinās – nopirkt, īsu brīdi pavalkāt, izmest. Darba dēļ man daudz laika nākas pavadīt zīmolu mājaslapās, atlasot apģērbus rakstiem, un tieši lētā paskata dēļ man daudziem jāpaskrien garām.

Vai es pilnībā atteikšos no ātrās modes? Diezin vai. Taču es rūpīgāk piedomāšu pie tās īpatsvara savā skapī. Man patiešām nevajag TIK daudz drēbju, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tām ir uzvilkta pāris reižu. Laba alternatīva ir uzlecošie vietēji dizaineri, kas darbības sākumposmā parasti piedāvā savus darinājumus relatīvi lēti. Protams, ar laiku cenas aug. Man ir svārki no QooQoo pirmās kolekcijas, kas maksāja ap 30 latiem, savukārt tā paša Eduardo Cattus tanktops maksā 20 latus. ZIB reitūži maksā 23 latus, bet īsās kleitas – 30 latus. Tas nav nemaz tik daudz, un latviešu dizaina pabalstīšana nāks tikai par labu.

Bet tagad ekspresaptauja: kādas ir tavas attiecības ar apģērbu, lasītāj? Vai esi ātrās modes piekritējs, vai arī tev ir izdevies palikt pret to imūnam?