Fast forward uz Dior modes skates pirmo rindu

Modes blogeri – viņi izceļas ar spilgtu stilu un ātru ceļu uz panākumiem. Atšķirībā no modes žurnālu redaktoriem, kas pa karjeras kāpnēm parasti virzās lēni, modes blogeri dažkārt veic patiešām iespaidīgus lēcienus – kā The Style Rookie jeb Tavi Gevinsone, kurai 13 gadu vecumā tika ierādīta vieta pirmajā rindā Dior modes skatē un kura vēlāk iekūlās mazā skandālā, jo modes žurnāla “Grazia” redaktore publiski pasūdzējās, ka Gevinsones bante aizsegusi viņai skatu uz mēli.

Pārlēkt diviem pakāpieniem uzreiz

Pirmo bloga ierakstu 2008. gada martā Tavi nosaukusi “The New Girl in Town”, un tas ir īss, bikls ievads, kāds sastopams gandrīz katrā blogā. “Pēdējā laikā mani ļoti interesē mode, un man patīk veidot mapes un prezentācijas no “augstās modes” modeļu attēliem,” tieši tik pieticīga ir topošā modes blogosfēras sensācija. Cita šobrīd pazīstama modes blogere Style Bubble savā pirmajā ierakstā 2006. gadā: “Iespējams, tikai 0.001% blogu lasītāju interesēs mans skatījums uz vintage cepurēm un jūgendstila pilīm…”

Ceļš līdz bloga izveidei daudziem ir līdzīgs. “Blogot mani pamudināja draudzenes māsa, kurai pašai bija blogs. (..) Es sāku vairāk interesēties par modi un apmeklēt tādas mājaslapas kā Style.com un tamlīdzīgi. Beigu beigās es pieņēmu ātru lēmumu un izveidoju pati savu [blogu],” pieredzē dalās Tavi. Džeina Aldridža, bloga Sea of Shoes autore: “Man bija piecpadsmit, kad sāku. Daudz laika pavadīju internetā un domāju, ka tas būtu interesants vasaras projekts. Es būtu bijusi ļoti pārsteigta, ja kāds man būtu teicis, ka joprojām to darīšu arī pēc četriem gadiem!” Šobrīd viņas ir plaši atpazīstamas modes blogeres.

Protams, ne visi, kas uzsāk modes blogus, sasniedz panākumus. Veiksmes stāstu ir maz, taču tie ir gandrīz neticami – pavisam vienkārši cilvēki, kuri savus blogus sākuši kā hobijus, neieguldot tajos līdzekļus un iztiekot bez kontaktiem modes industrijā, ar personības pievilcību vien panākuši to, pēc kā modes žurnālu redaktori mērķtiecīgi tiekušies gadiem. Kad jautāti, cik skatījumu viņu blogi saņem dienā, populārākie blogeri min dažādus skaitļus: The Fashion Toast un Style Bubble tie ir 35 000 skatījumu, Sea of Shoes – 70 000, bet BryanBoy apgalvo, ka viņa blogs saņem līdz pat 140 000 skatījumu dienā. Salīdzinājumam: Vogue U.S. visa 2011. gada tirāža ir nedaudz vairāk kā 1 200 000 eksemplāru.

Klēpja sunīši vai neatkarīgi mediji?

Modes dizaineri ir pamanījuši blogerus un labprāt uztur ar viņiem kontaktus. Pat ja pirms diviem trim gadiem tas būtu šķitis neiespējami, pasaules vadošie dizaineri savās modes skatēs vietas pirmajās rindās atvēl blogeriem. Daži iet pat vēl tālāk – 2008. gadā Marks Džeikobss izveidoja “BB Bag”, blogera BryanBoy iedvesmotu somu, kas kļuva par daļu no dizainera tā gada rudens kolekcijas.

Dizaineru un blogeru ciešās savstarpējās attiecības vairākkārt nonākušas strīdu krustugunīs to iespējamā neētiskuma dēļ. Vīriešu žurnāla GQ redaktors Roberts Džonsons pauž šādas bažas: “Blogeri lielajiem modes namiem ir tik pievilcīgi tāpēc, ka viņi ir tik entuziasma pilni un apmāti [ar modi], bet viņiem nav kritisko spēju noteikt, kas ir labs un kas ne. Tikko kā viņi uzaicināti uz skatēm, viņi vairs nevar kritizēt, jo tādā gadījumā viņi netiks aicināti vēlreiz.”Draudzība ar dizaineriem blogeriem nodrošina statusu, lielāku atpazīstamību blogam, materiālu aizraujošākiem ierakstiem, ielūgumus uz modes skatēm, kā arī dāvanas, ko modes nami dāsni izsūta blogeriem.

Modes blogosfēra ir relatīvi jauna, blogeriem lielākoties nav pieredzes redakcijas darbā un neētiska prakse bieži nemaz netiek apspriesta. Blogeru redakcionālās pieredzes trūkums var arī novest pie situācijām, kad viņi paši nemaz nesaskata neētisko, bet gan pieņem to kā normālu praksi. Galvenās vadlīnijas modes blogeriem sniedz tādas blogeru kopienas kā “Independent Fashion Bloggers”, kas radītas, lai palīdzētu jauniem modes blogeriem, dalītos pieredzē un nodibinātu kontaktus. Kopienas paustais ētikas minimums blogeru un zīmolu attiecībās ir visai brīvs: vienīgais skaidri norādītais ierobežojums – blogeris nedrīkst pieņemt norādījumus no zīmola, kā aprakstīt vai kā neaprakstīt tā produktu.

Vēl sarežģītāku situāciju padara fakts, ka modes mediju un zīmolu attiecības vienmēr balansējušas uz neitralitātes un pārāk ciešas draudzības robežas. Business of Fashion publicējis kritisku komentāru, kurā pēc jau pieminētā Tavi bantes skandāla pauda nostāju, ka modes žurnālu redaktori blogeriem pārmet to, ko paši praktizē jau gadu desmitiem, proti, “īpašu attieksmi” pret reklāmdevējiem, no kuriem atkarīga žurnāla labklājība. Iespējams, nekā citādi modes žurnāli nemaz nevarētu pastāvēt – galu galā, tie balstīti uz konkrētu produktu izcelšanu citu vidū.

Paši modes blogeri nenoliedz, ka problēma pastāv, taču skaidro to ar “autiņu” stadiju, kurā blogosfēra joprojām atrodas. Vikrams Aleksejs Kansara, viens no Business of Fashion redaktoriem, šī brīža blogošanu salīdzina ar Gūtenberga iespiedmašīnas parādīšanās laiku: “Bija vajadzīgi gadsimti, lai drukātie mediji attīstītos tiktāl, ka tie vairs nav tikai tendenciozi pamfleti, tad kāpēc gan tiek gaidīts, ka blogošana nobriedīs vienas nakts laikā?”

Un kur vēl tālāk?

Vairāki blogeri, to skaitā arī Dženīna Džeikoba jeb The Coveted, netic, ka modes blogeri nezaudēs savu īpašo statusu. Kritiskā bloga ierakstā par modes blogeru un redaktoru attiecībām viņa uzsver, ka ir kļūdaini domāt, ka “šis “medusmēneša” periods starp modes namiem un blogeriem turpināsies sevišķi ilgi”. Modes blogeru popularitāti nodrošina tas, ka viņi vienlaikus ir gan “cilvēks-šovs”, gan arī savdabīgs “vox populi” – viņi ir pamanāmi un nevar pazust pūlī, taču ar viņiem lasītājs var identificēties dziļākā līmenī, nekā tas iespējams ar elitārajiem modes žurnālu redaktoriem.

Dizaineriem sadarbība ar modes blogeriem ir svarīga tāpēc, ka populārākos blogus ikdienā apmeklē liels skaits cilvēku un tādā veidā iespējams efektīvi popularizēt sevi. Taču ir pamats šaubīties, ka modes namu sajūsma par blogeriem būs ilga. Ļoti vienkārša iemesla dēļ – blogu auditorija lielākoties sastāv no modes interesentiem, kas ir gados jauni un ne tik labi situēti, lai varētu atļauties lielāko modes namu ražotās luksuspreces. Blogu lasītājus piesaista blogeri kā personības, viņi uzklausa to padomus un smeļas idejas savam stilam, tāpēc modes blogi ir pateicīgs formāts vidējās cenu kategorijas preču reklamēšanai – vienkārši tāpēc, ka auditorija tās var atļauties.

Savukārt modes žurnāli, kuros strādā pieredzējušāki autori un kuru auditorija ir gatava tērēt vairāk, visticamāk, saglabās savas pozīcijas kā “augstās” modes mediji. To auditorija kopumā ir vecāka, labāk situēta un apveltīta ar piezemētāku, izkoptāku gaumi. Dizaineru eksperiments ar modes blogeriem ir bijis aizraujošs, taču arī paši modes blogeri pauž pārliecību, ka diez vai vēl kādreiz būs iespējama otra Tavi – 13 gadus veca meitene, kas divu gadu laikā veikusi milzu lēcienu no pieticīga bloga līdz Dior modes skates pirmajai rindai. Kā jau viss modes pasaulē, iespējams, arī modes blogeri jau pavisam drīz būs “so last season”…

(Šī eseja tapa kā uzdevums vienā no maniem studiju kursiem, taču domāju, ka tēma ir pietiekami interesanta, lai tā atrastos arī  šeit)


One thought on “Fast forward uz Dior modes skates pirmo rindu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s