“Made in Latvia” modes mazie solīši un lielie lēcieni

Daži izvēlas Mārupes tomātus un gurķus, citi – “Stendera” ziepes, vannas bumbas un kosmētiku. Taču pēdējo gadu laikā sasparojušies arī latviešu modes mīļotāji, kuri atver pašmāju modes veikalus un raksta blogus.

Iespējams, pazīstamākā Latvijas modes karognesēja gan pašu zemē, gan arī ārvalstīs ir žurnāla “Deko” galvenā redaktore Agnese Kleina, kura ir arī bloga “whimsicalagnesiga.com” saimniece. Latviešu un angļu valodā rakstītajā blogā viņa bieži stāsta par latviešu modi un dizainu, un arī fotogrāfijās viņa pozē vietējo dizaineru tērpos.
Agnese atceras, ka pašmāju modes dizaineriem esot pievērsusies laikā, kad Latvijas modes industrija piedzīvoja radošu pacēlumu. “Tas varētu būt ap to laiku, kad sāka rīkot pirmās publiskās Latvijas Mākslas akadēmijas modes nodaļas diplomdarbu skates – “Paviljons” tirgus Gaļas paviljonā, no kura pēc tam izauga veikals ar tādu pašu nosaukumu,” viņa atceras.
“Varētu teikt tā – pieprasījums (es) un piedāvājums (dizaineri) radās vienlaicīgi,” uzskata Agnese. “Līdz tam, protams, arī bija pāris dizaineri, piemēram, Natālija Jansone, kas šuva, dizainēja un pārdeva, bet tas bija kā vecajos laikos – dizainers un viņa darbnīca, nevarēja tā vienkārši aiziet paskatīties, vai nav kaut kas jauns. Bet tad parādījās arī pirmie Latvijas modes veikali, padarot pašmāju modi tiešām pieejamu.”
Viņas novērojumiem piekrīt modes apskatnieks Deniss Ševeļovs. “Es vēroju Latvijas modes industrijas attīstību vairāk nekā piecus gadus un varu pateikt, ka tā attīstās un kļūst vairāk profesionāla un rūpnieciska. Daži dizaineri pat sāk eksportēt: “KatyaKatya Shehurina”, “Narciss” un citi,” viņš norāda.

2009.gadā tapa pirmais latviešu modei veltītais veikals “Paviljons”, kam sākumā nebija pastāvīgas adreses, bet drīz vien tas atrada mājvietu tirdzniecības centrā “Domina”. Vēlāk sekoja arī citi latviešu modes tirgotāji: “Klase”, “Taste Latvia” un interneta veikals “Creative Latvia”. Patlaban “Paviljona” klāstā ir 20 zīmoli, bet “Creative Latvia” pārdod 37 latviešu dizaineru darinātos apģērbus un aksesuārus.
“Interneta veikals tika radīts tādēļ, ka Latvijā līdz tam nekas tāds nebija realizēts – vienkopus internetā pārdot Latvijas modes mākslinieku darbus,” stāsta “Creative Latvia” vadītāja Līga Bizune. “Jāsaka, arī līdz pat šodienai tas ir vienīgais šāds interneta veikals Latvijā.”
Uz jautājumu, vai veikals radīts kā atbilde pieprasījumam pēc latviešu dizaina vai arī ar veikalu mēģināts pieprasījumu radīt, viņa atbild: “Drīzāk otrais variants, lai cik absurdi tas neizklausītos no biznesa viedokļa.”
Uzņēmēja norāda, ka vēl pirms dažiem gadiem pieprasījums pēc Latvijas dizaineru precēm esot bijis ļoti zems. “Cilvēki tos nemaz nezināja un līdz ar to nevarēja gribēt. Bet, līdz ar “CreativeLatvia.com” un citu veikalu ienākšanu tirgū, parādās arvien vairāk informācijas par Latvijas dizaineriem un viņu produkciju. Cilvēki to pamazām iepazīst un pieprasījums strauji aug,” viņa saka.
Kā jau internetveikalam, “Creative Latvia” darbības lauks ir teju neierobežots un var sasniegt arī ārzemju pircējus. Tas nupat nosvinējis vien otro jubileju, tāpēc ārvalstu pircēji pagaidām sastāda nelielu daļu no kopējā pircēju skaita, tomēr to kļūst arvien vairāk. “Lielākā daļa pircēju nāk no Latvijas. Taču pieprasījums no ārzemēm pakāpeniski palielinās. Ja darbības pirmajā gadā no ārzemēm nāca vien atsevišķi pirkumi, tad šodien ārvalstu pirkumi ieņem nozīmīgu daļu kopējā apgrozījumā,” skaidro Līga.
Jautāta, ar ko latviešu pircēji ir īpaši, “Creative Latvia” vadītāja norāda, ka tie esot piesardzīgāki. “Viņi vēl nav pieraduši iepirkties internetā, tāpēc pirmie pirkumi varbūt nav tik lieli ar domu “ja nu kas”. Taču, pārliecinājušies par to, ka viss ir kvalitatīvs un pienāk laikā, turpmāk iepērkas jau ar lielāku vērienu,” viņa rezumē. “Arī pirkumu izvēlē latvieši vairāk sliecas par labu klasiskām lietām neitrālos toņos, lai tās varētu kombinēt ar esošo garderobi.”
Latviešu pircēji īpaši iecienījuši zīmola “Minus40” adījumus, kas piemēroti mūsu aukstajām ziemām, kā arī “Red Salt” un Natālijas Jansones “klasiskās kleitas ar odziņu”, “Feltstyle” filcētās somas un zeķu un apakšveļas zīmola “Amoralle” sievišķīgos naktstērpus, uzskaita Līga.

Modes pārzinātāji min dažādus iemeslus, kāpēc pircēji pēdējos gados sākuši aktīvāk patērēt latviešu modi. “Viens no iemesliem varētu būt patriotisms, bet es to apšaubu,” norāda Deniss. “Domāju, ka Latvijas dizaineri ir vairāk relevanti un spēj radīt tieši vietējam tirgum vajadzīgas lietas. Piemēram, “RĪGA” T-krekli – dažiem cilvēkiem gribas valkāt kaut ko unikālu, kas nebūs redzams uz katra stūra.”
Savukārt Līga atzīst, ka lielu lomu viņas ienākšanā Latvijas modes biznesā esot spēlējusi tieši dzimtenes mīlestība. “Esmu Latvijas modes patriote jau daudzus gadus un, protams, arī savā garderobē izvēlos galvenokārt mūsu pašu dizaineru radītās lietas,” viņa saka.

Ir pagājis laiks, kad latviešu patērētāju priekšstatu par modi veidoja galvenokārt dizainera Dāvida viegli skandalozais sarunu šovs, ko viņš mēdza vadīt halātā. “Ja vien ir kaut mazākā interese par Latvijas modi, to var dabūt pat tirdzniecības centrā! Dizaineri ir jau nu tik pietuvojušies “vidējam” cilvēkam, ka tuvāk būtu tikai piemājas “Rimi” – nu, te es vulgarizēju,” saka Agnese. “Ja cilvēkam ir par kaut ko kaut mazākā interese, viņš atradīs. Galu galā, ir iespēja nopirkt biļeti uz “Riga Fashion Mood” modes skati, galu galā es un citi rakstām modes blogus. Dizaineri taču ir pat “Instagram” un tviterī – seko viņu aktivitātēm un jūties tik tuvu kā nekad!”
Daži no latviešu dizaineriem patiešām veiksmīgi komunicē sociālajos tīklos, un, piemēram, “QooQoo” tajos ir pat vairāki tūkstoši sekotāju. Kopš 2009.gada, ko nosacīti varētu uzskatīt par Latvijas modes uzplaukuma sākumu, attīstījusies arī latviešu modes blogosfēra, kuras nozīmīgākie spēlētāji pašlaik ir “whimsicalagnesiga.com” un “ielumode.lv”, kur apskatāmi stilīgākie cilvēki, kas tāpat vien “noķerti” Rīgas ielās.
Tomēr Agnese latviešu modi popularizē ne vien ar bloga ierakstiem, bet arī valkājot pašmāju dizaineru darbus dažādos ārvalstu modes pasākumos. “Tam ir divi iemesli: pirmkārt, man patīk nest Latvijas modi ārvalstīs, otrkārt, manā gaderobē ir proporcionāli daudz Latvijas dizaina,” viņa stāsta. “Parasti tie izsauc komplimentus, turklāt daudz. Un nožēlu, ka to vai citu lietu nevar nopirkt internetā.”

Latvijas modes zīmoli pamazām iekaro popularitāti arī citās valstīs. “QooQoo” krāsainos apģērbus ar dzīves priecīgajām apdrukām var nopirkt jau 24 ārvalstu interneta veikalos, “Narciss” darinājumi pieejami daudzviet pasaulē, tai skaitā Londonā, Antverpenē un Maskavā, un dziedātāja Nellija Furtado pagājušā gada vasarā uzstājās “KatyKatya Shehurina” mežģīņu kleitā. Lielākā daļa zīmolu savus apģērbus piedāvā iegādāties savās mājaslapās vai arī portālā “etsy.com”, kas pulcē mazos zīmolus un amatierus no visas pasaules.
“Pirmkārt, cilvēki izvēlās Latvijas dizaina lietas, jo zina, ka tas būs kaut kas oriģināls un citur neredzēts. Taču, izmēģinājuši pirmās lietas, cilvēki saprot, ka tās ir ne tikai skaistas un oriģinālas, bet arī ļoti kvalitatīvas, tāpēc turpina izvēli par labu Latvijas dizainam,” skaidro Līga.
Atbildot uz jautājumu, vai apģērbi nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu Latvijas eksportpreci, modes pārzinātāji ir noskaņoti optimistiski. “Varētu. Absolūti. Vajadzīgs tikai laiks,” uzskata Agnese. “Ja salīdzina dizaineru zināšanas, praksi un, galu galā, ārzemēs atvērto veikalu skaitu ar šodienu un situāciju pirms trim gadiem, kad tikai sāku rakstīt blogu, tās ir divas pilnīgi dažādas situācijas. Protams, vieni iet uz priekšu apņēmīgāk, uzstājīgāk un plašāk, kamēr citi vēl mazliet tā kā kūņojas, bet man tomēr ir pamats ticēt, ka viss vēl tikai būs un notiks.”
Deniss ir piesardzīgāks, tomēr latviešu dizaineru izredzes raksturo kā labas. “Var teikt, ka “One Wolf”, “Narciss” un “KatyaKatya Shehurina” ir diezgan veiksmīgi. Arī tāpēc, ka viņi nodarbojas ar mārketingu – “bīda” savu zīmolu. Taču laiks vēl rādīs. Latvijas modes industrija kļuva profesionāla tikai nesen – pirms diviem trijiem gadiem, tāpēc arī grūti pateikt, kā ir dotajā situācijā, taču izredzes ir ļoti labas.”

Lai arī grūti prognozēt, vai “made in Latvia” kādreiz starptautskajā modes industrijā kļūs par pierastu apzīmējumu, Latvijas mode pēdējo trīs vai četru gadu laikā piedzīvojusi neapstrīdamu augšupeju, kas attiecas uz teju visām jomām: pieprasījumu, piedāvājumu, daudzveidīgumu un eksporta apjomu. Daži latviešu zīmolu jau spēruši pirmos soļus globālā tirgus virzienā, un tagad atliek vēl pierādīt sevi kā vērā ņemamus spēlētājus.

One thought on ““Made in Latvia” modes mazie solīši un lielie lēcieni

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s