Pārdomas par ātro modi

Manās mājās ir divi skapji – viens man, otrs draugam. Nedaudz mazāki par vidējo drēbju skapi, bet tik un tā diezgan ietilpīgi. Neskatoties uz to, man nesen aptrūkās vietas, un tagad dažas manas mantas jau iekārtojušās drauga skapī. Visticamāk, es tam nebūtu pievērsusi nekādu uzmanību, ja vien tieši tajā laikā nelasītu Elizabetes Klainas grāmatu ar nosaukumu “Overdressed: The Shockingly High Cost of Cheap Fashion” – obligātā literatūra katrai mūsdienu sievietei, kas kādreiz stāvējusi pie piebāzta skapja un secinājusi, ka viņai nav, ko vilkt.

Domāju, ka varētu uz pirkstiem saskaitīt reizes, kad pēdējo divu trīs gadu laikā esmu nopirkusi apģērba gabalu, kura cena pārsniedz 20 latus. Man neceļas roka pirkt topu, kas maksātu vairāk par pieciem latiem. Lasot “Overdressed”, biju pārsteigta, ka neesmu vienīgais ātrās modes upuris. Ātrā, lētā mode it kā ir brīnišķīga lieta – tā vienmēr ir stilīga un atspoguļo jaunākās tendences, tai ir ļoti demokrātiskas cenas un plaša izvēle, kas lielākajos veikalos mainās teju katru dienu.

Taču “ātrāk, lētāk, vairāk” mode ir gana neglītas un visaptverošas aizkulises, par kurām lielākā daļa valkātāju nekad nav aizdomājušies.

  • Pilnīgi izmainījusies mūsu attieksme pret apģērbu. Kad tu pēdējo reizi novalkāji kādu apģērba gabalu? Man šķiet, ka tas varēja būt agrā bērnībā. Mūsdienās gandrīz vai ir lētāk nopirkt vietā jaunu kreklu, nekā salabot to, tāpēc mēs nepieķeramies apģērbam. “Mīlēt lielāko daļu no mūsdienās nopērkamajām drēbēm būtu tāpat kā mīlēt sendviču ātrajā ēstuvē,” raksta Klaina, un es viņai pilnīgi piekrītu. Es atceros sarkanu kleitiņu ar sīkām, baltām pumpiņām no savas bērnības, ko es valkāju tik ilgi, cik varēju tajā ielīst. Bet es nevaru neko tādu iedomāties tagad. Bet vai varat iedomāties, kur nonāk visas nevajadzīgās drēbes – viss tas daudzums?
  • Apstākļi, kādos tās radītas. Lielākā daļa masu patēriņa apģērbu tiek ražoti Ķīnā, Bangladešā, Kambodžā vai citās valstīs, kurām kopīgs ir viens – tekstilindustrijas darbinieku vidējo algu reitingā tās atrodas pašā apakšā. Darbaspēks ir viena no nedaudzajām izmaksu grupām, uz kuru var ietaupīt, un apģērbu fabrikas to arī dara. Neatkārtošos, nelielu ieskatu par to var gūt šajā manā rakstā. Rūpnīcas visiem spēkiem cenšas samazināt produkcijas cenu, diemžēl uz algu un darba drošības rēķina. Un domājams, ka nākotnē tiem vajadzēs atrast jaunus veidus, kā to izdarīt, vai arī vēl vairāk ietaupīt uz jau esošo rēķina, jo patērētāji vēlas maksāt arvien mazāk un mazāk. Laba ilustrācija tam ir komentārs pie raksta par latviešu zīmolu Eduardo Cattus, kura jaunākās kolekcijas džemperi maksā 35 latus gabalā: “Neuzskatu, ka džemperis par Ls 35 skaitās lēti. Par tādu džemperi dotu ne vairāk par Ls 7 bez izpārdošanas.” Es uzskatu, ka tā ir ļoti pieticīga cena par Latvijā nelielā metienā ražotu apģērba gabalu (un ja vēl negribam dizaineru nomērdēt badā), taču, protams, ātrās modes veikalu ķēdēs ko līdzīgu varētu nopirkt lētāk. To cenas mūs ir izlutinājušas.
  • Materiālu kvalitāte kļūst arvien sliktāka. Diez vai manā (un daudzu citu sieviešu) garderobē atrodamas daudzas drēbes no dabiskiem materiāliem bez elastāna, poliestera un citu tamlīdzīgu materiālu piejaukuma. Grāmatā pat fabriku darbinieki atzina, ka masu produkcijai izvēlētie audumi pēdējā laikā kļuvuši arvien nekvalitatīvāki. Tie ne tikai izskatās lētāki, bet arī ātrāk novalkājas un izdilst, un aplis turpinās – nopirkt, īsu brīdi pavalkāt, izmest. Darba dēļ man daudz laika nākas pavadīt zīmolu mājaslapās, atlasot apģērbus rakstiem, un tieši lētā paskata dēļ man daudziem jāpaskrien garām.

Vai es pilnībā atteikšos no ātrās modes? Diezin vai. Taču es rūpīgāk piedomāšu pie tās īpatsvara savā skapī. Man patiešām nevajag TIK daudz drēbju, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tām ir uzvilkta pāris reižu. Laba alternatīva ir uzlecošie vietēji dizaineri, kas darbības sākumposmā parasti piedāvā savus darinājumus relatīvi lēti. Protams, ar laiku cenas aug. Man ir svārki no QooQoo pirmās kolekcijas, kas maksāja ap 30 latiem, savukārt tā paša Eduardo Cattus tanktops maksā 20 latus. ZIB reitūži maksā 23 latus, bet īsās kleitas – 30 latus. Tas nav nemaz tik daudz, un latviešu dizaina pabalstīšana nāks tikai par labu.

Bet tagad ekspresaptauja: kādas ir tavas attiecības ar apģērbu, lasītāj? Vai esi ātrās modes piekritējs, vai arī tev ir izdevies palikt pret to imūnam?

8 thoughts on “Pārdomas par ātro modi

  1. Velvet Mimosa saka:

    Jā, es ļoti labi atceros savas bērnības drebes, nu, ne visas, bet spilgtākās, arī atceros mammas kurpes un pat zābakus, ko viņa vēl šobaltdien velk pastaigā ar suni (un tiem zābakiem jau gadi 25), līdzīgās džinsiem bikses, ar kurām arī ved suņus un kuras ir mani vienaudži (30g.), pat ja es nebūtu ātrās modes upuris, kur, kur mūsdienās vairs var dabūt tādu preču kvalitāti – ledusskapis, kas iet 40 gadus, zābaki,kurus pa 25 nav iespējams novalkāt, kleita, no kuras Tu vari izaugt, nevis tā savelsies jau pēc pirmās mazgāšanas reizes, turklāt ar rokām, bikses, kas neizirs pa vīlēm un pēc trīs valkāšanas reizēm tām nebūs izstaipījušies ceļgali! Tāpēc nekas cits īsti arī neatliek kā bieži mainīt garderobi. Man, diemžēl, ir liela daļa kleitu, ko esmu uzvilkusi tikai VIENREIZ zem mēteļa, rezultāts, atnākot uz pasākumu (braucot mašīnā un neberžoties nez pa kādiem kaktiem) tas jau bija savēlušās 40min garajā braucienā…Protams, es vietā nopērku jaunas, jo es nevaru rādīties svinīgos brīžos vai uz darbu kleitās, kas it kā ir jaunas, bet izskatās ja kā krietni palietotas…

    To komentētāju, kas teica par tiem 7Ls es arī saprotu, jo es pat neuzskatu, ka mēs esam izlutināti ar cenām, par veikalos piedāvāto kvalitāti bieži vien tā cena ir stipri jo stipri pārspīlēta, arī es esmu bieži vien gatava maksāt tikai pie maksimālās izpārdošanas. Protams, šoreiz tas bija vietējā ražotāja apģērbs, varbūt cilvēks nebija tā īsti informēts un nezina par konkrētā izstrādājuma kvalitāti.

    • Annija saka:

      Taisnība. Ja es gribētu iegādāties kaut ko kvalitatīvu un kas ilgi kalpos, es tiešām nezinātu, uz kurieni man iet.

  2. LindaS saka:

    Jau vairākus gadus izvairos pirkt sintētiku – gribot negribot daudz “ātro lietu” tādā veidā atkrīt pašas par sevi.

  3. skaistumadienasgramata saka:

    Es tomēr izvēlos apģērbus no kvalitatīviem materiāliem. Un tajā pašā laikā nevēlos tērēt par apģērbu lielas naudas summas. Izņēmums ir apavi. Cenšos ļoti reti pirkt kaut ko jaunu, lai neveidotu miskasti skapī, no kuras vēl grūtāk ir atlasīt kaut ko uzvelkamu no rītiem.
    Man visvieglāk bija 18-20 gadu vecumā, kad skapī bija burtiski 5 apģērba gabali sezonai, bet labas kvalitātes.

  4. Elina saka:

    Loti labs rakstinš , grāmatu jau sen vēlos iegādāties un noteikti iegādāšos ..
    Protams atceros bērnības apgērbu jo tas tika cienīts kā arī Neko vairāk jau arī nebija iespējams iegādāties , un kad kleitinas nonēsāju es tālāk tās devās pie māsīcas🙂 es sevi noteikti nepieskaitu pie ātrās modes / lētās modes upuriem , jo daudzas Lietas es šuju , ari tas no bērnības , kad revidēju omas skapi ko tik varētu sašūt🙂 un parasti perku reti apgērbu bet kvalitatīvu , protams sanāk kads Lētais gabals dažreiz ..un esmu no tiem kam sanak novalkāt lietu un tad piekert sevi pie domas , vajadzeja 2 Pārus jo tik labi ( tas par zābakiem kuri iet jau 3šo gadu ) ne velti saka easy comes easy goes !true

  5. ginta_bbginta saka:

    man maajaas ir skapis tikai viens, viiram….es iztieku ar chetraam atvilktneem hmmmm…
    graamatu ar gribeeju izlasiit, bet iisti tagad nezinu vai esmu meerkjauditorija, es apgeerbu tikpat kaa nepeerku, veikalos tikpat kaa neeju, ja kko jaunu sanaak nopirkt nu tad tas valkaajas gadiem, jo ir kaa tu saki – leets apgeerbs izskataas leeti…daargs hmmm nenoticaas tai iistajai cenai – caurspiidiigi iisi svaarcinji £200 ha ha ha es smeejos veikalaa….taapeec arii daargaas dreebes vienkaarshi nepeerkas….gribeetos vairaak shuut bet ir slinkums….. vispaar jociigi, mode interesee, bet apgeerbs ir palicis komiski nereaals🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s