Peanut butter & jelly konfektes

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Esmu liela saldummīle, taču ar saldo gatavošanu īsti neaizraujos. Vienīgā lieta, ko dažreiz uztaisu gan, ir konfektes ar dažādiem pildījumiem. Manu pēdējo eksperimentu iedvesmoja amerikāņu iemīļotie peanut butter & jelly sendviči. Man draugs galarezultātu raksturoja ar vārdiem “mute aizlīp ciet”, taču bija gardi!

Vajadzīgais:

konfekšu formiņas (manējās iegādātas Tiger veikalā);

tumšā šokolāde;

pamatīga sauja zemesriekstu;

zemesriekstu (vai kāda cita) eļļa;

salds ievārījums, džems vai marmelāde.

Vispirms ūdens peldē tiek izkausēta šokolāde – es izlietoju nepilnu Laimas Lukss tāfelīti uz vienu konfekšu formiņu. Kad šokolāde kļuvusi šķidra, apmēram pusi vai trešdaļu no tējkarotes lej katrā individuālajā formiņā, bet pēc tam ar pirkstu izsmērē, lai noklātas visas maliņas. Kad tas izdarīts, formiņu ieliek ledusskapī un ķeras pie zemesriekstu sviesta gatavošanas.

Tas ir pavisam vienkārši – blenderī jāliek neliels daudzums riekstu (apmēram pussaujiņa), var pievienot nedaudz sāli un cukuru, kā arī pielikt kādu karoti eļļas. Garšas ziņā vislabāk lietot zemesriekstu eļļu, taču man pie rokas bija tikai olīveļļa un rezultāts bija ļoti labs tik un tā. Sablenderēt nebūs viegli, jo rieksti vispirms sasmalcināsies, bet sviests sākumā veidosies tikai pie paša asmenīša. Tāpēc blenderi vajadzēs pa laikam apstādināt un apmaisīt ar karotīti. Noteikti nevajag uzreiz bērt lielu daudzumu riekstu!

No ledusskapja izņem formu ar ieklāto šokolādi, kas pa šo laiku jau būs sacietējusi. Katrā formiņā ieliek nelielu daudzumu ievārījuma. Mans ieteikums ir nelikt zemesriekstu sviestam klāt pārāk daudz cukura, bet izvēlēties saldu ievārījumu, piemēram, zemeņu. Dažas konfektes es piepildīju ar rūgtu apelsīnu marmelādi ar domu balansēt saldumu, taču pārliecinājos vien par to, ka tā noteikti nevajag darīt.

Virs ievārījuma ieliek pustējkaroti pagatavotā zemesriekstu sviesta. Pēc tam no jauna uzsilda šokolādi ar to uzliek “plombu” konfektēm. Jāskatās, lai šokolāde no pilnīgi visām pusēm būtu noklāta ar šokolādi, citādi tā neturēsies kopā. Končas vēlreiz tiek ieliektas ledusskapī. Kad tās sacietējušas, var likt galdā!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Nav lielas skaistules, taču garšīgas gan!

Restorāna apskats: Burger Story

10919005_324552414410295_4013647892693389531_n

Parasti cenšos izvairīties no visa veida ātrajām uzkodām, taču ir viens žanrs, kas man ļoti, ļoti patīk – sauksim to par high end junk food. Proti, tas netiek pagatavots makdonalda tipa konveijervirtuvē no sastāvdaļām, kas mēnešiem nostāvējušas saldētavā, bet gan balstās uz pavisam citiem principiem un filozofiju. Burger Story atbalsta individuālu pieeju – pašceptas maizītes, vidēji izceptas liellopu gaļas kotletes un dažādas interesantas garšu kombinācijas.

Iesaku apskatīt Burger Story Facebook lapu, atrast tur ēdienkarti un jau laikus apdomāt pasūtījumu – ļoti iespējams, ka uz vietas gribēsies visu un uzreiz. Manuprāt, ēdienkarte ir fantastiski daudzveidīga – ir gan liellopa, gan vistas, gan arī jēra(!) gaļas burgeri, kā arī daži veģetārie varianti. No klasiskiem līdz ļoti intriģējošiem (Rīgas burgers ar ķimeņu sieru, burgers ar trifeļu majonēzi, dažādas jēra burgera variācijas ar olīvām).

Es pasūtīju klasiku – bekona un siera BBQ burgeru ar ķiploku frī kartupeļiem un paštaisītu BBQ mērci. Visi trīs bija vienkārši fantastiski, sākot ar gardo un sātīgo burgeru, kas izjuka rokās un kusa mutē, turpinot ar brīnišķīgajiem frī ar svaigu ķiploku (patiks visiem ķiplokmīļiem) un beidzot ar BBQ mērcīti, kura bija tieši laikā – ne par stipru, ne par saldu. Atzīšos, ka visu apēst nebiju spējīga, jo burgers bija ārkārtīgi sātīgs. Taču, ja jums patīk izaicinājumi, tad ir iespēja par 1,5 līdz 2,5 eiro (atkarībā no gaļas veida) jebkuram burgeram pielikt klāt papildus kotleti.

Ja drīzumā tikšu pie labākas kameras, tad turpmākajos apskatos noteikti būs arī skaistas bildes, kas pagaidām diemžēl īsti nav iespējams. Tāpēc jums būs jātic man uz godavārda, ka interjers burgernīcā ir ļoti patīkami amerikānisks un valda jauka atmosfēra. Man patīk, ka ir atvērtā virtuve, tātad vari sēdēt pretī un skatīties, kā tiek pagatavots tavs burgers. Es gan izvēlējos sēdēt pagrabstāva zālē, kas ir plaša un savā ziņā noslēgta no augšstāva nelielās kņadas. Noteikti varu uzslavēt pavārus un zinu, ka drīzumā noteikti tur iegriezīšos atkal.

Cenas svārstās no 5 līdz apmēram 9 eiro par burgeru, bet ar kartupelīšiem, mērcīti un dzērieniem jārēķinās ar apmēram 10 eiro uz cilvēku. Līdzīgi kā Street Burger, taču Burger Story piedāvā plašāku un eksotiskāku ēdienkarti, tāpēc es tam lieku treknāku plusiņu.

Restorāna apskats: Minka Cat Cafe

10384369_803371876377866_8911801927917526050_n

Sestdien Āgenskalnā, Mežā ielā 4a, sāka darboties Latvijā pirmā kaķu kafejnīca Minka. Tā kā mīlu kaķus un man patīk garšīgi paēst, sapratu, ka man tā ir īstā vieta. 🙂

Biju lasījusi par kaķu kafejnīcām Japānā un citās valstīs. Tolaik nodomāju, ka ideja ir jauka, taču negaidīju, ka kaut kas tāds tuvākajā laikā parādīsies Latvijā. Taču tā notika, un par to man liels prieks.

Augstāk redzamajā fotogrāfijā gan nevar redzēt nevienu minku, taču pavisam zālē ir pieci pieauguši kaķi, kuri paņemti no dzīvnieku patversmes. Pirmajā brīdī, kad ar draugu bijām apsēdušies pie galdiņa, nedaudz mulsi raudzījos apkārt, jo minči laiskojās kur nu kurais un traucēt tos negribējās. Tiesa gan, vēlāk no fotogrāfijā redzamās daļas pārkārtojāmies uz mīkstajām mēbelēm otrā telpas galā, kur ērtāk bija gan pašiem, gan arī kaķiem tieši tas stūrītis šķita vissimpātiskākais. Tur iedraudzējos ar kaķenīti Bessu. Viņai noskaņojums bija tikai uz gulēšanu, kamēr draugs ar vienu no uz vietas atrodamajiem spalvu pušķiem paspēlējās ar diviem citiem minkāniem. Var redzēt, ka katram ir savs raksturs, kāds mierīgāks, kāds cits atkal aktīvāks.

Visi Minkā mītošie kaķi ir draudzīgi, labprāt spēlējas un mīļojas. Taču kaķa raksturs tiem, protams, piemīt – ņurcīt ļausies, bet tikai uz brīdi. Labprāt spēlēsies, bet, kad apniks, tad lepni aizsoļos prom. Mans draugs gan lieliski saprotas ar dzīvniekiem, tāpēc lielāko daļu kafejnīcā pavadītā laika bijām “okupējuši” veselus trīs.

Un tagad par ēdienu… Pagaidām ēdienkartē ir tikai uzkodas, salāti, zupas un saldie, taču ar ambīcijām uz restorāna nosaukumu tuvākajā nākotnē. Ēdiens ir skaisti noformēts, garšīgs un kvalitatīvs, taču cenas ir vidēja līmeņa – apmēram 4 līdz 6 eiro par ēdienu. Ļoti gribu paslavēt vistas spārniņus ar zilā siera mērci, garšo debešķīgi! Nobaudījām arī Cēzara salātus un šokolādes fondānu, viss ļoti garšīgi. Gaļas plati gan derētu pamainīt, piemēram, pieliekot klāt grauzdētas maizītes ar interesantām sviesta variācijām un izvairoties no tādām kombinācijām kā bekons + aknas.

IMG_20150216_180723

Augstāk mana paplūdusī instabilde, kurā redzams gan no spēlēšanās piekusušais mincis, gan viņa rotaļu mantiņa. Tādas tur noliktas vairākas, tāpat kā rullīši pūku noņemšanai no drēbēm, kad dodies prom.

Par Minka kaķu kafejnīcā pavadīto vakaru man palikušas vispozitīvākās atmiņas, dabūju visu kāroto – gan garšīgi paēst, gan pagozēties kaķu sabiedrībā. Domāju, ka noteikti došos atkal! Ja apsverat došanos uz Minka, iesaku kafejnīcas Facebook lapā sekot līdzi darba laikam un rezervēt galdiņu, jo brīvu vietu manas ciemošanās laikā nebija. Un, kad esat iekšā, labāk sēdieties uz paaugstinātās daļas ar mīkstajiem dīvāniņiem, jo šķiet, ka kaķiem vislabāk patīk dzīvoties tur. 😉