H&M Global Fusion Shimmer Gloss lūpu spīdumu komplekts

IMG_1786

Sveikas! Šodien pastāstīšu par vienu no nejaušajiem atklājumiem. Klīstot gar H&M kosmētikas stendiem, kādā ne pārāk pamanāmā nostūrī pamanīju baltu kastīti ar uzrakstu Global Fusion Shimmer Gloss, uz kuras kāds bija izmēģinājis vienu no līdzās esošajiem zīmuļiem sulīgā “zeļonkas” krāsā. Testerus apkārt nemainīju, tāpēc pavēru kastīti vaļā un burtiski noelsos no tā, cik skaistus lūpu spīdumu toņus tajā redzēju! Pirmie acīs iekrita abi labējie – patumšs violetais un smaragdzaļais. Zināju – jāņem un viss.

IMG_1791

Kastītē ir seši mini izmēra lūpu spīdumi – pa 3 ml katrā. Patiesībā nav nemaz tik mazi, par kādu trešdaļu lielāki nekā standarta lūpu krāsa.

IMG_1795

Toņi:

  • Notting Hill – maigi perlamutra mirdzumi uz caurspīdīgas bāzes;
  • Junkanoo – maigs perlamutra mirdzums uz viegli rozīgas bāzes;
  • Spicemas – koši rozā mirdzumi uz gaiši rozā bāzes;
  • Perahera – rozīgi balti mirdzumi uz piesātinātas oranžas bāzes;
  • Mardi Gras – zilgani violeti mirdzumi uz piesātināti violetas bāzes;
  • Boi Bumba – smaragdzaļi mirdzumi un pelēkas bāzes.

Vai atminējāt nosaukumus? Katrs no tiem veltīts kādam festivālam vai ielu parādei.

Kā redzams swatchos, pirmajiem diviem toņiem (Notting Hill un Junkanoo) uz ādas nevar manīt nekādu atšķirību. Uz lūpām arī Spicemas izskatās līdzīgs. Savukārt pēdējie trīs ir labi pigmentēti! Perahera ir oranžīgs tonis, kas uz manas ādas ir par siltu. Mardi Gras ir brīnišķīgs violetais, kas izskatās labi gan pats par sevi, gan uz kādas pigmentētas lūpu krāsas. Bet Boi Bumba labāk neklāt uz neuzkrāsotām lūpām, jo pelēkā bāze un spīdumu zaļganums nav diez ko glaimojošs. Bet uz spilgtas lūpu krāsas ir tieši laikā – tas padara toni tumšāku un interesanti atmirdz gaismā.

IMG_1812

Attēlā – Bumba Boi uz koši rozā lūpu krāsas (Sephora Call Girl). Padara toni interesantāku un vieglāk nēsājamu.

Visi lūpu spīdumi ir diezgan biezi un nedaudz lipīgi, kas man ne pārāk iet pie sirds. Tiem ir saldena smarža. Noturība kā jau spīdumiem – pieķeras glāžu malām un pazūd ēdot, bet ar to jārēķinās.

Komplekts nopērkams H&M veikalos, kuros ir kosmētikas nodaļa. Savējo atradu Spicē. Komplekta cena ir 19,99 eiro par sešiem lūpu spīdumiem.

Inglot labumi: AMC želejveida laineris un HD Lip Tint Matte šķidrā lūpu krāsa

IMG_1699

Varu atzīties, ka visas savas 25 gadus ilgās dzīves laikā ne reizi neesmu izgājusi no mājām ar sarkanām lūpām. Nevienu pašu! Grimā es parasti atbalstu less is more pieeju, tāpēc redzēt sevi spogulī ar košu lūpu krāsu, kādu ikdienā neizmantoju, šķiet visai dīvaini.

Inglot veikalā iegāju ar domu, ka man nepieciešams gēla laineris. Pētot pieejamās krāsas, turpat blakus pamanīju jaunumu stendu ar matētajām lūpu krāsām košos un pamanāmos toņos. Un sev neraksturīgā manierē izgāju no veikala ar ogļmelnu laineri un kliedzoši sarkanu lūpu krāsu.

IMG_1580IMG_1574

Inglot AMC želejveida laineris tonī 77 ir lielisks grima “pamatkomplekta” elements. Pavisam vienkāršs produkts, kas dzīvē gana bieži vajadzīgs. Tas ir lieliski pigmentēts – viens otiņas vēziens dod spilgtu un vienmērīgu klājumu. Ar to ir ļoti viegli strādāt, ja ir piemērota otiņa un ietrenēta roka (manējā tāda šobrīd nav). Noturība ir ļoti laba, tik laba, ka lainera pilnīga noņemšana prasa zināmas pūles. Iesaku šo produktu, ja esi laba gēlveida lainera meklējumos! Ir pieejamas arī vairākas citas krāsas.

Inglot HD Lip Tint Matte šķidrā lūpu krāsa man ir tonī 12 – tas ir skaists, piesātināts sarkanais ar vēsu apakštoni. Man tas der, jo esmu vēsais tips un sarkanas lūpu krāsas ar siltu apakštoni liek manai ādai izskatīties pelnu pelēkai. Man patīk, ka šī lūpu krāsa nenožūst momentā, jo var vēl paspēt izlabot kļūdiņas, ja tādas gadījušās. Aplikators ir tāds kā jau visām šķidrajām lūpu krāsām, un, godīgi sakot, man tas nešķiet pats labākais risinājums produktam, kas prasa lielu precizitāti, bet neko labāku vēl tirgū neesmu redzējusi. Šai šķidrajai lūpu krāsai noturība nav pati labākā. Pēc ēšanas vai dzeršanas prasīsies piekrāsot lūpu vidu. Tādā ziņā Sleek Matte Me šķidrās lūpu krāsas ir labākas, jo spēj izturēt teju visu.

Man šķiet, ka Inglot ir viens no vismazāk novērtētajiem kosmētikas zīmoliem, kas nopērkami Latvijā. Esmu izmēģinājusi visai nedaudzus produktus, taču tie visi ir bijuši labi.

Laineris maksāja virs 12 eiro, bet lūpu krāsa – virs 18 eiro.

P.S. Man ir jauns Instagram konts @rigasmetroblogs, kurā dalos ar saviem aktuālajiem kosmētikas jaunumiem😉

Blogošana un materiālisms: Kā blogosfēra dažu gadu laikā izmainījusies līdz nepazīšanai

Šodien parunāšu par tēmu, kas man ir prātā jau kādu laiku. Šo blogu sāku rakstīt pirms pieciem gadiem, un blogosfēra tolaik izskatījās pavisam citādi. Cilvēki sāka savus blogus kā nelielu, personisku hobiju. Vietu, kur izlikt savas domas, parunāties ar domubiedriem un, jā, mazliet arī palielīties ar kādu jaunu guvumu. Pašā sākumā daudzas rakstītājas nemaz neatklāja savu identitāti un fotogrāfijas publicēšana bija diezgan liela uzdrīkstēšanās. Lai arī cik patīkama un interesanta būtu blogošana, savā ziņā tā tomēr šķita nedaudz nenopietna aizraušanās. Neviena latviešu blogere tolaik vēl nesapņoja par kosmētikas pilniem skapjiem un sadarbību ar pazīstamiem zīmoliem.

Bet kā tagad viss ir mainījies!:) Mūsdienās no blogošanas var iegūt ļoti daudz ko: materiālus labumus, nopelnīt iztiku, aizbraukt kādā apmaksātā ārzemju ceļojumā, iegūt vērtīgus kontaktus un varbūt izveidot uz tā pamata karjeru. Taču līdz ar industrijas profesionalizēšanos zūd liela daļa no tā, kas bija agrāk. Un te nu katrs var pats spriest, vai tas ir uz labu vai tomēr ne.

Pirms dažiem gadiem blogu pasaulē notika liels pavērsiens. Grūti teikt, kad tieši tas bija un kas to ierosināja (mans minējums – plašākas iespējas tikt pie frībijiem), taču kādā brīdī  blogeri beidza sevi uzskatīt par žurnālistiem, vērtētājiem, viedokļa paudējiem. Tā vietā viņi arvien biežāk sāka dēvēties par “zīmolu vēstniekiem”. Blogi ir pilni ar skaistām, kārdinošām produktu fotogrāfijām un personīgā stila bildēm, bet teksta paliek arvien mazāk. Atsauksmēs produkts parādīts no visfotogēniskākajiem leņķiem, profesionāli veidotos grimos un ar datorapstrādi uztjūnētās bildēs. Atsauksmēs reti parādās kas negatīvs vai domas par kaut ko, kas nav pērkams vai pārdodams. Dažreiz gandrīz vai neviļu rodas jautājums: “Vai šim cilvēkam vispār ir viedoklis?”

Manuprāt, blogošanas un PR satuvināšanās nav palikusi bez sekām. Īpaši ārzemēs un, visticamāk, drīzumā arvien vairāk arī pie mums. No savas pieredzes zinu, cik patīkami ir saņemt produktus izmēģināšanai vai ielūgumu uz interesantu pasākumu. Tas sniedz sajūtu, ka esi pamanīts un novērtēts. Tā ir atzinība par blogā ieguldīto darbu, kas nemaz nav mazs. Tomēr es uzskatu, ka blogošana ir radniecīgāka žurnālistikai, nevis sabiedriskajām attiecībām. Blogera galvenajai prioritātei jābūt lasītājiem, un blogerim jārada saturs, kas aizrauj pašu un neatstāj vienaldzīgu bloga auditoriju. Diemžēl arvien biežāk rodas sajūta, ka blogeri vēršas nevis pie lasītāja, bet gan zīmola, demonstrējot savas spējas noreklamēt produktu. Ja tāds ir dzīves aicinājums, tad racionālāk būtu pieteikties kādai PR speciālista vakancei un pelnīt ar to iztiku, nevis nodarboties ar reklāmu apmaiņā pret dažiem produktiem.

Paraugoties uz (galvenokārt ārzemju) skaistumkopšanas un modes blogiem, tajos valda liels materiālisms. Katrs otrais apskatītais līdzeklis ir must-have vai holy grail produkts, kuru nenopērkot visa dzīve tiek palaista vējā. Blogu lasīšana tomēr ir mileniāļu (no 1982. līdz 2000.gadam dzimušo) un Z paaudzes (no 2000.gada dzimušo) nodarbe. Tie ir jauni, nepieredzējuši cilvēki, kas “uzķeras” uz ilūzijas par skaistās fotogrāfijās redzamo dzīvi. Tā kā šobrīd modes un skaistuma blogi ir tik populāri, tad tajos redzamie produkti (kosmētika un apģērbs) var izskatīties pēc atslēgas uz laimīgu un piepildītu dzīvi, kādi tie, protams, patiesībā nav.

Es ne tikai rakstu blogu, bet arī sekoju daudzām blogerēm no visas pasaules. Raugoties no blogera skatupunkta, mana dzīve pēdējos gados ir kļuvusi interesantāka. Esmu pabijusi interesantos pasākumos, esmu iepazinusies ar vairākām lieliskām “kolēģēm”, esmu izmēģinājusi daudzus interesantus produktus (un daļu no tiem saņēmu par brīvu). Taču no lasītāja viedokļa man ir tik garlaicīgi! Bieži pieķeru sevi Bloglovin, rakstus vienu pēc otra atzīmējot kā izlasītus, jo aprakstītie produkti nav interesanti, kaut arī tie ir no jaunajām kolekcijām, kā arī zinu, ka raksts būs pozitīvs un no blogera personības tur nebūs ne miņas.

Taču lasītājs ir visa pamats. Tos vajag lolot un sniegt tiem vērtīgu informāciju. Ja tas būs, tad nāks arī viss pārējais. Bez lasītājiem nav skatījumu, bez skatījumiem nav sadarbības piedāvājumu no zīmoliem un PR aģentūrām. Sabiedrisko attiecību speciālisti ļoti labi saprot, ka vislielākā atdeve ir no blogeriem, kuriem lasītāji uzticas un ar kuriem tie var identificēties. Un mēs taču identificējamies ar cilvēkiem, nevis reklāmas stabiem, vai ne?

Pasludinu šo par pēdējā laika labāko atklājumu! Little Ondine nagu lakas – nekādas ilgās žāvēšanas un noņemšanas līdzekļu

IMG_1406

Atzīšos, ka man ne pārāk patīk lakot nagus. Tā vienkārši šķiet pārāk liela ķēpa – lakot, neizbēgami noķēpāties, cerēt, ka laka nožūs pirms būšu paspējusi uztaisīt tajā kādu robu, kādu pusstundu palikt “bez rokām”, bet pēc tam vēl ir lakas noņemšana… Vārdu sakot, pārāk liela noņemšanās, lai tikai pāris dienas varētu pastaigāt ar lakotiem nagiem, jo ilgāk nekas negrib turēties.

Tāpēc mani ļoti ieinteresēja zīmols Little Ondine, kas ražo nagu lakas no dabīgām sastāvdaļām – attīrītiem sveķiem, organiskām krāsvielām un ūdens. Sastāva dēļ laka uz naga veido krāsainu plēvīti, ko var vienkārši noknibināt nost. Nagu lakām nav smaržas, un to noņemšanai nevajag nagu lakas noņemšanas līdzekli. Vēl viens liels pluss ir tas, ka laka nožūst zibenīgi – kamēr tiec līdz vienas rokas mazajam pirkstiņam, tikmēr īkšķis jau ir pilnībā nožuvis.

Little Ondine piedāvā ļoti plašu krāsu izvēli (tikko mājaslapā saskaitīju 87 pa vienam nopērkamos toņus) dažādos finišos – atrodami gan parastie glancētie, gan metāliskie toņi, gan gliteru lakas un pat matējošā virskārta. Man ļoti patīk toņi, kā arī fakts, ka mājaslapā katram izveidota moodboard kolāža. Tas rada iespaidu, ka katrs tonis ir labi pārdomāts un toņu klāstā nav nekādu nejaušību.

IMG_1380

IMG_1376

Man ir sešas lakas:

  • Cuddle – nedaudz caurspīdīgs nude, kas gandrīz pilnībā saplūst ar manu ādas toni;
  • Lava – klasiski sarkanais;
  • Dark Crystal – zilgani melns metāliskais tonis;
  • Back to Black – glancēts melnais;
  • Red Red Wine – ļoti tumši sarkans tonis;
  • Silence – matējošā virskārta.

Pirms pasūtīšanas man bija bail, ka tās varētu vizuāli atšķirties no “īstām” nagu lakām un izskatīties tā, it kā būtu uzliktas ļoti biezā kārtā. Taču tā nav – Little Ondine lakas izskatās gluži tāpat kā parasta nagu laka.

Uz nagiem izskatās tā:

IMG_1382IMG_1391

Noņemšana ir pavisam viegla – jāatlipina maliņa un jānoņem no naga plēvīte.

IMG_1401

Starp citu, viena no manām lielākajām problēmām ar parastajām lakām ir tas, ka pēc ilgstošas tumšo toņu lietošanas nagi mēdz palikt iedzelteni. Ar šīm lakām neko tādu neesmu novērojusi!

Tagad, kad varbūt esmu pārliecinājusi, ka šis ir risinājums visām ar nagu lakošanu saistītajām problēmām, pastāstīšu par šo laku mīnusiem.

Pirmkārt, ražotājs iesaka pēc nagu uzlakošanas vienu līdz trīs stundas izvairīties no roku saslapināšanas. No savas pieredzes varu ieteikt pie tā pieturēties, citādi maliņas sāks celties uz augšu.

Otrkārt, noturība nav ideāla. Man tā ir viena diena vai divas, ja pēc nagu uzlakošanas neesmu slapinājusi rokas un arī pēc tam neesmu, piemēram, mazgājusi traukus. No nagu galiņiem laka sāk iet nost diezgan ātri. Taču vismaz pagaidām mani tas sevišķi netraucē, jo uzlakošanas process ir ātrs un vienkāršs. Tomēr uz kājām laka noturējās apmēram nedēļu, kas nemaz nav slikti!

Treškārt, sūtīšanas izmaksas ir lielas. Piegāde uz Latviju izmaksā 18 sterliņu mārciņas, toties sūtījums tiek ļoti ātri piegādāts ar kurjeru.

Little Ondine nagu laku klāsts apskatāms zīmola mājaslapā. Cenas ir atšķirīgas, taču lielākā daļa pilnizmēra nagu laku maksā robežās no 7 līdz 10 mārciņām.

Vai esat mēģinājušas šāda veida nagu lakas? Vai gribētu pamēģināt?

Anastasia Dipbrow Pomade uzacu vasks

IMG_0961

Anastasia Dipbrow Pomade ir viens no tiem produktiem, ko ļoti gribēju kādreiz izmēģināt. Tā kā Latvijā Anastasia produkcija nav nopērkama, tad iespēja nopirkt šo slaveno uzacu vasku man izdevās ceļojumā uz Norvēģiju. Man ir viens no tumšākajiem toņiem – Chocolate.

Šis ir produkts, ar ko var iegūt tās nevainojami definētās uzacis, ko redzam skaistumkopšanas guru video un sociālajos tīklos. Un mani pārsteidza, ka tas patiesībā ir tik viegli!

IMG_0966

Iepakojums ļoti labi saskan ar otiņu no Zoeva Rose Golden komplekta, par ko esmu rakstījusi iepriekš:)

IMG_0973IMG_0975

Kā var redzēt swatchos, tad toņa intensitāti var variēt. Lielāko šoku piedzīvoju pirmajā lietošanas reizē, kad uz otiņas paņēmu mazliet vairāk produkta nekā vajadzīgs un tiku pie ļoti tumšām, uzkrītošām uzacīm:) Lai panāktu dabiskāku iespaidu, jāizmanto pavisam nelielu daudzumu produkta, tāpēc ar vienu iepakojumu pietiks ilgam, ilgam laikam.

Vienīgā sliktā lieta, ko varu teikt par Dipbrow Pomade, ir saistīta ar noturību. Uzacu sākuma daļā (līdz izliekumam) krāsa turēsies visu dienu, bet no no galiem pazudīs pēc dažām stundām. Produktam ir vaskaina tekstūra, tāpēc tas uz ādas nenofiksējas. Ja āda ir taukaina, tad laika gaitā krāsu ļoti viegli var notīrīt.

Šeit produkts darbībā – pavisam nelielā daudzumā:

IMG_1416

Anastasia Dipbrow Pomade cena bija ap 20 eiro. To var nomedīt internetā, bet es tomēr ieteiktu patestēt toņus veikalā, ja ir tāda iespēja. Tie ir ļoti dažādi, ar dažādām niansēm un apakštoņiem, kā arī daudzi toņi attēlos izskatās gaišāki nekā ir patiesībā.

Kādi ir jūsu iemīļotākie uzacu produkti? 

Kas ir nišas parfimērija un ar ko tā ir atšķirīga

IMG_1204
Penhaligon’s Elixir

Kad sāc nopietnāk interesēties par smaržu pasauli, ar vārdu salikumu “nišas parfimērija” nākas saskarties bieži, un dažreiz tas rada vairāk jautājumu nekā sniedz atbilžu. Sāksim jau ar to, ka nav vienprātīga šī jēdziena skaidrojuma. Populārākā definīcija – nišu pārstāv kompānijas, kuru galvenā nodarbošanās ir parfimērija, kamēr modes namiem un dziedātājiem smaržu ražošana ir papildus ienākumu avots. Taču vārdiem “nišas parfimērija” mēdz saprast daudzas un dažādas lietas – augstākas cenas, labāku kvalitāti, neatkarību no konglomerātiem, lielāku oriģinalitāti un radošo neatkarību, augstvērtīgākas sastāvdaļas. Tā var būt taisnība, bet tikpat labi var arī nebūt.

Ieskicēšu visai parupju klasifikāciju, lai kļūst skaidrāka nišas parfimērijas vieta tirgū. Sākot ar lētāko un pieejamāko līdz “augstākajiem plauktiem”:

  • masu patēriņa (generic) parfimērija – vairums produkcijas, ko sastopam Drogās un citās vietās, kur primāri neejam pirkt smaržas. Daudzas no tām var būt “iedvesmojušās” no pazīstamiem aromātiem, taču parasti neizceļas ar lielu kvalitāti un noturību vai oriģinalitāti;
  • slavenību parfimērija – smaržas, kas iznāk ar kāda slavena dziedātāja, aktiera vai kā citādi zināma cilvēka vārdu. Parfimērija daudzām slavenībām ir ienesīgs papildus bizness. Šajā lauciņā labus panākumus guvušas Britnija Spīrsa, Bejonsī, Madonna un Keitija Perija. Cenu kategorija – tāda, lai fani var atļauties;
  • dizaineru parfimērija – ar šo kategoriju galvenokārt sastopamies Latvijas parfimērijas veikalos. Tajā ietilpst modes zīmolu radītie aromāti, kas ir ne tikai papildinājums tērpiem, bet lielisks peļņas avots pats par sevi. Ne visi var atļauties Dolce&Gabbana kleitu, taču, dzenoties pēc gabaliņa no luksusa, nopirks L’Imperatrice smaržas. Starp citu, modes zīmoli lielākos ienākumus gūst tieši no šādiem nelieliem un salīdzinoši pieejamiem produktiem – smaržām, kosmētikas, naudasmakiem, lakatiņiem;
  • nišas parfimērija – liels katls, kurā samesti visdažādākie ražotāji un produkti. Pastāv priekšstats, ka niša ir kaut kas ekskluzīvāks, kvalitatīvāks un dārgāks, taču ne vienmēr tā ir. Saskaņā ar manu definīciju, tie ir zīmoli, kuru pamatnodarbošanās ir parfimērija un oriģināldarbu radīšana tās ietvaros. Tātad šajā kategorijā var ieskaitīt gan populāro un plaši pieejamo Guerlain, gan mākslinieciskā vientulībā dzīvojošo Tauer. Kas šajā kategorijā neiederas? Par spīti augstajām cenām un šķietamajai ekskluzivitātei, Chanel un Tom Ford aromāti tomēr pārstāv dizaineru parfimēriju.

Kāpēc izmēģināt nišas parfimēriju?

Uzturoties smaržu forumos, manā prātā iezīmējušies galvenie iemesli, kāpēc cilvēki pievēršas nišas parfimērijai – atšķirīgā meklējumi, neapmierinātība ar meinstrīma piedāvājumu, vēlme iegūt vislabāko un kvalitatīvāko. Es pie tās nonācu nejauši – uzdūros informācijai par lapu, no kuras var pasūtīt nišas zīmolu smaržu paraudziņus. Toreiz saņemtie nebija manā gaumē, bet parādīja, ka šajā jomā ir kaut kas vairāk – jauna vieta atklājumiem. Turpinot meklējumus, atklājās pavisam cita smaržu pasaule.

Lai cik daudz nebūtu mītu par nišas parfimēriju, viena lieta ir taisnība – tajā atrodami daudzi radoši, unikāli un inteliģenti aromāti. Nišas zīmoli dod parfimēriem lielāku radošo brīvību, jo nav jāseko mārketinga brīfam un jādomā, kā izpatikt pilnīgi visiem (ar ko bieži grēko dizaineri). Līdz ar to pie nišas smaržām nonāk cilvēki, kuri meklē interesantākas, vēl neiestaigātas takas. Līdzās klasiski skaistiem ziedu aromātiem ir smaržas, kas atgādina austrumniecisku garšvielu tirdziņu (Tauer L’Air du Desert Marocain), jutekliski baltie ziedi (Frederic Malle Carnal Flower), gotiskas kompozīcijas (Juliette Has A Gun Midnight Oud)… Dažiem aromātiem ir vesels stāsts, piemēram, Parfums d’Empire Ambre Russe atspoguļo Krievijas impērijas spožumu, bet Frederick Malle Lipstick Rose ir dārgas kosmētikas smarža no Holivudas zelta laikmeta dīvu ģērbtuvēm, pareizināta ar tūkstoti.

Vairāki nišas zīmoli piedāvā samērā klasiskas un viegli saprotamas kompozīcijas, bet ar savu odziņu – no pašas izmēģinātajiem varu ieteikt M.Micallef un Maison Francis Kurkdjian. Savukārt citi regulāri nāk klajā ar aromātiem-mākslas darbiem, ko labāk baudīt lepnā vientulībā, jo “netrenētiem” apkārtējo deguniem tie visdrīzāk izsauks nepatiku.

Patiesība un izdomājumi

Lai arī nišas zīmoliem nav milzīga mārketinga budžeta, tomēr intriga tiek uzturēta. Daudzi nišas zīmoli lepojas ar savu seno vēsturi un tradīcijām, kas ir to lielākais selling point. Tomēr ne vienmēr tā ir taisnība. Viens no dārgākajiem nišas zīmoliem ir Creed, uz kura pudelēm greznojas gadaskaitlis 1760. Taču tas ir gads, kad zīmols sāka nodarboties ar apģērbu ražošanu; pirmais zināmais Creed aromāts tirgū iznāca 1975.gadā. Nav nekādu pierādījumu, nevienas pašas pilnas vai tukšas Creed smaržu pudelītes, kas iznākusi agrāk par 70.gadiem. Tas gan netraucē zīmolam preses relīzēs spēlēties ar vārdiem un faktiem, bet internetā ik pa laikam parādās apgalvojumi, ka, piemēram, 1963.gadā mirušais Džons Kenedijs bijis liels Creed smaržu fans.

Šādu gadījumu dēļ ar zināmu skepsi jāraugās uz nišas zīmolu stāstiem par to vēsturi, sakariem ar pasaules karaliskajām ģimenēm un slavenībām, kā arī izejvielām. Piederība nišai nenozīmē, ka smaržās izmantotas tikai dabīgas vai ļoti ekskluzīvas sastāvdaļas. Preses relīzes dažreiz izpušķotas ar tēlainiem apzīmējumiem, kas jomas pazinējiem šķiet komiski, bet patērētājiem rada ilūziju par kaut ko īpašu un neatkārtojamu.

Nišas parfimērija – kur sākt?

Ja radusies interese par nišas smaržu pasauli, vienkāršākā iespēja ir doties uz veikalu Neroli vai izpētīt (nelielo) piedāvājumu Stockmann, Kristiana un Douglas veikalos, kur nopērkami tādi zīmoli kā Serge Lutens, Acqua di Parma, Creed un citu zīmolu aromāti.

Vēl viens veids ir pasūtīt smaržu paraudziņus internetā. Es tam dodu priekšroku, jo ar paraudziņu pietiek vairākām lietošanas reizēm, kuru laikā var pārliecināties par kvalitāti, noturību un to, vai smaržas patiešām atbilst valkātāja gaumei un tik drīz neapniks. Manā skatījumā ļoti svarīgas lietas, par kurām pārliecināties pirms simt vai pat vairāk eiro izdošanas par smaržu pudelīti. Taču brīdinu – kad sāk smaržu testēšanu, tad maisam gals vaļā un nav tik viegli pārstāt!:)

Mani ieteikumi labiem paraudziņu komplektiem par pieejamām cenām:

  • Jovoy Paris Black box kastīte – pieci 5 ml paraudziņi par 30 eiro. Tiesa gan, piegāde uz Latviju izmaksā vēl tikpat, toties izvēle laba un paraudziņi dāsni.
  • Frederic Malle mājaslapā var izpildīt personības testu. Drīz vien saņemsi ziņu no zīmola pārstāvja, kurš ieteiks piemērotākos aromātus un piedāvās nosūtīt trīs 3,5 ml paraudziņus, ja segsi pasta izdevumus. Man visi trīs paraudziņi bija trāpījums desmitniekā!
  • Juliette Has A Gun piedāvā astoņu standarta izmēra paraudziņu komplektu par desmit eiro.
  • Tauer ļauj nokomplektēt piecu paraudziņu komplektu par 28,50 eiro, bet var pasūtīt arī atsevišķus paraudziņus.
  • Maison Francis Kurkdjian mājaslapā par 14 eiro var nopirkt četru paraudziņu komplektu (pēc paša izvēles).
  • Atelier Cologne piedāvā 25 paraudziņu komplektu par 25 eiro. Vairums zīmolu koncentrējas uz vienu galveno noti, tāpēc “jauniņajiem” tā ir laba pirmā iepazīšanās ar parfimēriju kā tādu un iespēja atrast savas mīļākās notis.

Daudziem nišas zīmoliem mājaslapā var atrast paraudziņus – tā ir pirmā vieta, kur tos meklēt! Lai veicas atrast sev ko īpašu!

FOTD: Day to Night

Sveikas! Šoreiz pastāstīšu un parādīšu savu day to night grima versiju – acis sudraba un brūnajos toņos un nude lūpas. Šie gan ir divi dažādi grimi, ko vienā dienā esmu taisījusi pilnīgi no jauna, jo man ir taukaina āda un dienas beigās no tonālā krēma un konsīlera nav palicis nekā daudz pāri, uz kā pamata radīt jaunu grimu:)

Dienas grims

Tā kā man ir auksts ādas tonis, arī grimā visbiežāk izvēlos vēsos toņus. Šoreiz tas bija sudrabs uz acīm – tonis Armor no Naked Smoky paletes. Gaišā ādas toņa dēļ sudrabs uz manis parasti izskatās ļoti gaišs un spilgts. Lai tas būtu vairāk piemērots ikdienai, mans triks ir klāt to uz brūnas bāzes, jo tad tas ir mazāk uzkrītošs un interesantāks tonis. Šajā grimā bez Armour lietoju vēl arī Whiskey no tās pašas Naked Smoky paletes, kā arī Tease no Naked 2 paletes.

Uzacīm lietoju Anastasia Dipbrow Pomade, skropstām Maybelline Colossal Go Chaotic. Sejai – L’Oreal Infallible 24h-Matte tonālais krēms, MAC Pro Lonwear konsīleris, nedaudz ELF Warm Tan bronera, vaigi viegli ieēnoti ar NYX Taupe, kas uz manis nezin no kurienes iegūst rozīgu nokrāsu. Uz lūpām – Guerlain Gloss d’Enfer tonī 467, mans pēdējā laika iecienītākais ikdienas lūpu spīdums.

Vakara grims

Otrs grima variants – košāks un izteiksmīgāks. Lietoti visi tie paši produkti, tikai lielākos daudzumos, košākas ēnas, ieēnots apakšējais plakstiņš, vairāk bronzera un vaigu sārtuma. Vienīgais produkts, kas atšķiras – uz lūpām Guerlain spīduma vietā ir Sleek Matte Me šķidrā lūpu krāsa tonī Birthday Suit. Tas ir lielisks produkts, ja vajag ilgu noturību, jo pēc izžūšanas turas vietā kā pielīmēts. Saskarsmē ar šķidrumiem gan nedaudz noēdīsies no lūpu vidus, taču šādam tonim tas nav uzkrītoši.

Atzīšos, ka grimam pieeju ar zināmu devu konservatīvisma. Reti kad atļaujos ko patiešām spilgtu vai, piemēram, pamatīgu konturēšanu un izgaismošanu, tāpēc mans vakara grims ir visai līdzīgs manam dienas grimam. Vienkāršs, nesarežģīts un bez pārmērībām. Kā ir jums – vai vakara grimu veidojat daudz spilgtāku, vai varbūt tikai nedaudz?