Budžeta klases varoņi – Hurraw! lūpu balzāmi

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Ar Hurraw! lūpu balzāmiem pirmoreiz iepazinos pirms pusotra gada American Apparel veikalā Parīzē, gaidot rindā pie kases. Tur pamanīju kompaktos iepakojumus un vienu pēc otra pasmaržoju – tie bija debešķīgi! Negaidot neko vairāk par patīkamu smaržu, paņēmu kokosriekstu balzāmu.

Taču atklājās, ka labo īpašību tam bija bez gala – lieliska mitrināšana, aizsardzība pat visaukstākajā ziemā, ļoti labs sastāvs, ērta forma un vēl, un vēl…

Lūk, kokosriekstu balzāma sastāvs:

Ingredients: Prunus amygdalus dulcis (sweet almond) oil, Euphorbia cerifera (candelilla) wax, Cocos nucifera (coconut) oil, Simmondsia chinensis (jojoba) seed oil, Theobroma cacao
(cocoa) seed butter, Ricinus communis (castor) seed oil, Olea europaea (olive) fruit oil, organic flavor, Tocopherols (sunflower)

Kā redzams, tas sastāv tikai no dabīgajām eļļām un vaskiem, kā arī vienas organiskas smaržvielas. Šie ir, iespējams, hipsterīgākie lūpu balzāmi, jo kompānijas sauklis ir “premium organic, vegan & raw ingredients”, tā teikt, viss vienā, bet tas jau tieši ir labi.

Balzāms ir cietā veidā, taču, nokļūstot uz lūpām, iegūst visai šķidru un slidenu konsistenci, kas man ļoti patīk. Sajūtu ziņā tas ir līdzīgs EOS balzāmam, tikai ar to man bija sajūta, ka pēc nonākšanas no lūpām tās paliek nedaudz sausas, taču ar Hurraw! tā nav. Mitrināšana ir ilga un pamatīga.

Un tam ir vēl viena laba īpašība, kas vienmēr visiem patīk – samērā pieticīga cena. iHerb.com tie pieejami par nedaudz vairāk nekā trim dolāriem gabalā. Starp citu, nesen parādījušies arī Latvijā – vakardien redzēju Douglas veikalā tirdzniecības centrā Riga Plaza. Cena bija apmēram 4,50 eiro gabalā.

Esmu izmēģinājusi apmēram pusi no visām iespējamajām smaržām, un manas mīļākās ir kokosrieksts un mandeles (marcipāns, mmm), taču arī citrusu un vaniļas smaržas ir ļoti reālistiskas un patīkamas. Konsistence visiem ir līdzīga, izņemot krāsaino balzāmu Black Cherry, kas man šķita mazāk mitrinošs par pārējiem.

Hurraw! Balms ir mani visu laiku mīļākie lūpu balzāmi, tāpēc no visas sirds varu ieteikt pamēģināt – varbūt iekaros arī jūsu simpātijas.

Restorāna apskats: Burger Story

10919005_324552414410295_4013647892693389531_n

Parasti cenšos izvairīties no visa veida ātrajām uzkodām, taču ir viens žanrs, kas man ļoti, ļoti patīk – sauksim to par high end junk food. Proti, tas netiek pagatavots makdonalda tipa konveijervirtuvē no sastāvdaļām, kas mēnešiem nostāvējušas saldētavā, bet gan balstās uz pavisam citiem principiem un filozofiju. Burger Story atbalsta individuālu pieeju – pašceptas maizītes, vidēji izceptas liellopu gaļas kotletes un dažādas interesantas garšu kombinācijas.

Iesaku apskatīt Burger Story Facebook lapu, atrast tur ēdienkarti un jau laikus apdomāt pasūtījumu – ļoti iespējams, ka uz vietas gribēsies visu un uzreiz. Manuprāt, ēdienkarte ir fantastiski daudzveidīga – ir gan liellopa, gan vistas, gan arī jēra(!) gaļas burgeri, kā arī daži veģetārie varianti. No klasiskiem līdz ļoti intriģējošiem (Rīgas burgers ar ķimeņu sieru, burgers ar trifeļu majonēzi, dažādas jēra burgera variācijas ar olīvām).

Es pasūtīju klasiku – bekona un siera BBQ burgeru ar ķiploku frī kartupeļiem un paštaisītu BBQ mērci. Visi trīs bija vienkārši fantastiski, sākot ar gardo un sātīgo burgeru, kas izjuka rokās un kusa mutē, turpinot ar brīnišķīgajiem frī ar svaigu ķiploku (patiks visiem ķiplokmīļiem) un beidzot ar BBQ mērcīti, kura bija tieši laikā – ne par stipru, ne par saldu. Atzīšos, ka visu apēst nebiju spējīga, jo burgers bija ārkārtīgi sātīgs. Taču, ja jums patīk izaicinājumi, tad ir iespēja par 1,5 līdz 2,5 eiro (atkarībā no gaļas veida) jebkuram burgeram pielikt klāt papildus kotleti.

Ja drīzumā tikšu pie labākas kameras, tad turpmākajos apskatos noteikti būs arī skaistas bildes, kas pagaidām diemžēl īsti nav iespējams. Tāpēc jums būs jātic man uz godavārda, ka interjers burgernīcā ir ļoti patīkami amerikānisks un valda jauka atmosfēra. Man patīk, ka ir atvērtā virtuve, tātad vari sēdēt pretī un skatīties, kā tiek pagatavots tavs burgers. Es gan izvēlējos sēdēt pagrabstāva zālē, kas ir plaša un savā ziņā noslēgta no augšstāva nelielās kņadas. Noteikti varu uzslavēt pavārus un zinu, ka drīzumā noteikti tur iegriezīšos atkal.

Cenas svārstās no 5 līdz apmēram 9 eiro par burgeru, bet ar kartupelīšiem, mērcīti un dzērieniem jārēķinās ar apmēram 10 eiro uz cilvēku. Līdzīgi kā Street Burger, taču Burger Story piedāvā plašāku un eksotiskāku ēdienkarti, tāpēc es tam lieku treknāku plusiņu.

Eksperiments: Kā kļūt par Instagram beibi stundas laikā

Vai tev kādreiz ir ienācis prātā jautājums, diez cik daudz laika un pūļu prasa kļūšana par Instagram karalieni un “selfiju mākslinieci”? Vai varbūt tas viss notiek tā gluži dabiski – esmu ieskrējusi mājās pa ceļam uz treniņu, paskatos spogulī, o, labi izskatos, čik un selfijs gatavs?

Sāksim ar to, ka esmu gluži parasta meitene, kurai kosmētika un skaistums interesē, taču nav galvenā prioritāte dzīvē. Es krāsojos diezgan nemanāmi, man ir problemātiska āda un vairāki lieki kilogrami. Mēģinu regulāri iet uz sporta zāli, bet aizņemtība, nogurums un slinkums pārsvarā ņem virsroku.

Kad esmu pamodusies līdz ar pirmo modinātāja zvanu un man ir bijis laiks, ko no rīta atvēlēt spilgtākam un izteiksmīgākam meikapam, es izskatos šādi:

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Bet es esmu ziņkārīga. Tā nu es apbruņojos ar savu ietilpīgo kosmētikas maciņu, dažiem internetā sagrābstītiem padomiem un Kailijas Dženeres bildēm, kā arī vienu brīvu stundu.

Vualā!

IMG_20150311_173007

Ha ha! Bilde speciāli taisīta Instagram labākajās tradīcijās – lūpas tūtiņā, izgāztas krūtis un filtrs, kas veiksmīgi izdzēš visas nepilnības.

Kā tas notika? Es zināju, ka grims būs vajadzīgs spilgtāks, nekā ikdienā esmu pieradusi to nēsāt, bet man nebija ne mazākās nojausmas, ka tik ļoti. Veidojot grimu, vairākkārt uztaisīju testa bildes – ja skatoties spogulī likās, ka nu esmu pāršāvusi pār strīpu ar konturēšanu un vaigu sārtumu, tad selfijā tas neatspoguļojās vispār. Vaigu kauli iezīmēšana un deguna “slaidināšana” ar tumša pūdera palīdzību izmainīja sejas vaibstus, taču ar telefonu uzņemtajās fotogrāfijās tas izskatījās pavisam dabiski, varētu pat teikt, ka pelēcīgi un neinteresanti. Tāpēc es vienu pēc otras liku vaigu sārtuma kārtas, un, lai arī bildē tas ir tikko nojaušams, realitātē izskatījos pēc klauna. Ja es tādā paskatā būtu izgājusi uz ielas, uz mani pavisam noteikti rādītu ar pirkstiem!

Selfijos ļoti nozīmīga lieta ir uzacis, kas ierāmē seju un piedod tai raksturu. Acis un uzacis man nācās iezīmēt ļoti tumšas, jo tikai tad tās izceļas. Savukārt lūpām izmantots Kailijas Dženeres standartiņš – nude tonis, klājums pāri dabīgajām lūpu līnijām un pamatīgas “pīļu lūpas” lai radītu iespaidu, ka tās ir pilnīgākas un jutekliskākas nekā patiesībā.

Un pēdējais – tās, protams, ir krūtis! Dabīgi tās ir vismaz divu izmērus mazākas, nekā varētu spriest pēc fotogrāfijas. Ļoti iespējams, ka esat manījuši kādu no vairākiem YouTube video par dekoltē ieēnošanu, kur izmantoti tie paši principi, kas sejas konturēšanā. Šo tehniku gan arī labāk atstāt selfijiem un ārā tādā paskatā nerādīties – dzīvē neizskatās ne dabiski, ne skaisti.

Lūk, visi izmantotie produkti. Nav slikti “dabiskam” selfiju grimam! :D

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Šis nelielais eksperiments ir pilnībā sagrāvis manu ticību attiecīgajam Instagram lietotāju segmentam. Ja ir vēlēšanās un laiks noņemties ar tādām lietām, tad ir pavisam viegli radīt selektīvu un sagrozītu iespaidu par sevi, un diemžēl daudzas jaunas meitenes un sievietes to arī aktīvi dara. Ja tu neizskaties pēc īstas Instagram zvaigznes, tad neuztraucies – viņas pašas tā neizskatās! :)

Pavasara vēstneši – dzeltenas tulpes un gaisīga apakšveļa

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Jau iepriekš esmu minējusi, ka nu jau kādu laiku strādāju apakšveļas zīmola Fl*sh you&me sastāvā. Ik pa laikam esmu arī šeit kaut ko no tā produkcijas atrādījusi. Ne tāpēc, lai tukši reklamētu, bet kopš pievienošanās komandai patiešām esmu kļuvusi par zīmola patrioti.

Manā īpašumā jau bija sudrabains hārness, taču nesen kolekcijai pievienojās skaista un interesanta bralete (jebšu mīkstais krūšturis) ar zeltītu mežģīnīti. Kad pirmoreiz to ieraudzīju jubilejas pasākumā, jau zināju – būs manējā! Fl*sh you&me smalkās sieviešu veļas līniju ir iedvesmojušas jaunākās tendences – viegli, caurspīdīgi audumi un bondage elementi. Daudzi no mīkstajiem krūšturiem ir papildināti ar dekoratīviem elementiem, piemēram, krustotām gumijām, kas piedod interesantu akcentu pa virsu uzvilktam topam.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Skaistums ir viena lieta, bet manu sirdi visvairāk silda tas, ka tā ir ļoti ērta. Bralešu valkāšana man visvairāk saistās ar pavasari un vasaru, kad gribas vieglus un gaisīgu audumus, tai skaitā arī veļai. Ja pirms vairākiem gadiem valkāju tikai push-up krūšturus, tad kopš pagājušās vasaras esmu nosliekusies par labu braletēm vai arī krūšturiem ar stīpām, bet bez mazākā polsterējuma, un izrādās, ka tā jūtos daudz ērtāk!

Braleti var iegādāties šeit. Pagaidām safotografēta un izlikta pārdošanā ir tikai viscaur melnā versija, taču noteikti var pierakstīt klāt, ka kārojas ar zeltīto mežģīni, un tāda tiks uztaisīta.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Starp citu, darbojoties Fl*sh you&me, esmu uzzinājusi par jaunu blogeru sugu – apakšveļas blogeriem. Goda vārds, nebiju par tādiem pat iedomājusies! Ja apakšveļa ir arī jūsu vājība, tad iesaku ieskatīties garterblog.ru vai Coquettish blogos, kuros var atrast skaistas bildes, interesantus aprakstus un fantastiskus apakšveļas zīmolus dažādās cenu kategorijās. Atsevišķas izpētes vērts temats ir indie apakšveļas zīmoli, kuru dizains pamatīgi “ieliek” mainstream zīmolu piedāvājumam.

Matu kopšanas izcilnieki no Redken un Kerastase

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Lai arī par kosmētiku rakstu daudz, matu kopšanas līdzekļi parasti paliek ēnā. Iemesls – ļoti reti esmu apmierināta ar šīs kategorijas produktiem!

Sāksim ar to, ka mani mati ir ļoti kaprīzi un tiem grūti izdabāt. Galvenās problēmas ir taukainas saknes un sausi gali, kā arī pūkošanās un jutīga galvas āda. Pēdējais punkts ir īpaši mokošs, jo no lielākā daļa Drogu produkcijas pēc kāda laika izsausina galvas ādu, un tas savukārt noved pie vēl dažām nepatīkamām problēmām.

Esmu pamanījusi, ka parasti tādas blakusparādības neizraisa šampūni bez sulfātiem, kas manā gadījumā ir drošākais variants. Lai arī Redken All Soft šampūna sastāvā ir atrodams SLS, tas tomēr man der. Interesanti, ka tas arī puto salīdzinoši vāji, bet šī sastāvdaļa tur tomēr ir. Es lietoju jau trešo produktu komplektu un esmu ļoti apmierināta ar to, ka mati izskatās skaisti un mirdzoši, pārlieku nepūkojas un visādi citādi uzvedas teicami.

Redken All Soft Heavy Cream ir maska, kas jāieklāj mitros, nosusinātos matos un jāpatur 10-15 minūtes. Mati patiešām kļūst jūtami mīkstāki un pakļāvīgāki.

Produktus parasti pasūtu LookFantastic.com vai FeelUnique.com atkarībā no tā, kur ir labākas akcijas un piedāvājumi. Piemēram, šeit šampūna un kondicioniera komplekts nopērkams par nepilniem 26 eiro, un komplektā vēl nāk skropstu tuša. Savukārt maska maksā 21 eiro abās vietās.

Savukārt zīmolu Kerastase iemīļoju jau pirms trim gadiem, kad pirmoreiz pamēģināju Cristalliste sēriju. Kopš tā laika gandrīz vienmēr manos krājumos ir Liquide Lumiere – serums matu spīdumam. Efekts no tā patiešām ir un acīmredzams, jo mati uzreiz iegūst veselīgu mirdzumu un kļūst zīdaini. Tas jāklāj mitros matu galos, nav jāizskalo.

Patlaban interneta veikalos tas maksā ap 18 eiro. Varētu likties sālīti, bet pietiek vairākiem mēnešiem.

Šī kombinācija maniem matiem ir pati labākā, kas pierādījies ilgākā laika periodā. Taču katram jāatrod sev piemērotākie matu kopšanas līdzekļi, jo te nu ir spēkā teiciens – kas der visiem, tas patiesībā neder nekam. Esmu izmēģinājusi citas šo zīmolu līnijas (Kerastase balto un Redken Smooth Lock). Tās man nederēja, taču domāju, ka kādai citai ir tieši laikā.

GlanceBox februāra skaistuma kastīte

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Manās rokās šodien nonāca GlanceBox otrais izdevums – februāra kastīte. Uzreiz redzams, ka veidotāji pēc pirmās kastītes palaišanas strauji auguši un daudz ko pilnveidojuši. Pirmkārt jau tas ir iepakojums – nedaudz pamainīta dizaina kastīte un glīti noformēts buklets aprakstiem, cenām un vietām, kur iegādāties produktus. Otrkārt, arī kastītē iekļautie produkti man šķita daudz labāk izvēlēti.

Skatāmies, kas iekšā kastītē…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Kastītē ir viens pilnizmēra produkts – EOS lūpu balzāms, man ticis pasteļviolets un smaržo pēc meža ogu košļenēm. Gana pieklājīgā izmērā ir arī Crystal kristālu dezodorants. Man kādreiz bija citas firmas ražojums, secināju, ka man ar to īsti nepietiek, bet labprāt pamēģināšu vēlreiz.

Vēl kastītē ir 20 ml granātābolu ķermeņa losjona miniatūra no Weleda un Benefit Total Moisture krēma miniatūra ļoti glītā stikla ķobītī. No Benefit kopjošās kosmētikas neko neesmu mēģinājusi, tāpēc priecājos par iespēju.

Vēl kastītē ir Stenders šampūna un kondicioniera paraugi un 1 ml iepakojums ar Redken Diamond Oil matu eļļu, ko labprāt pamēģināšu, jo esmu pētījusi šo sēriju, bet beigās izlēmusi par labu Redken All Soft līnijai (kas, starp citu, ir brīnišķīga).

Ar kastītes saturu esmu apmierināta. Tajā nav neviena produkta, kas man nepatiktu vai neuzrunātu. Man patīk arī tas, ka iekļauti zīmolu, kurus, cik man zināms, Latvijā klātienē iegādāties nevar, jo iepirkšanās internetā nevienam vairs nav nekāds jaunums. Vairums manas kosmētikas iegādāts tieši interneta veikalos. Taču tur nu gan testeru un paraugu jautājums ir aktuāls, jo produktu nevar pirms pirkšanas izmēģināt. Ar šo kastīti man viss ir sakritis tieši tā, kā vajag, jo apsvēru Diamond Oil sērijas iegādi, kā arī Benefit sejas kopšanas līnija ar lielisko produktu dizainu bija rosinājusi manu interesi.

Starp citu, februāra kastītes vēl var pasūtīt Glancebox mājaslapā.

Instagram vs. reālā dzīve

Instagram
@rigasmetro

Ja mūsdienās kāda cilvēka nav sociālajos tīklos, to parasti uzskata vai nu par protestu, vai nu arī nedaudz komisku atpalikšanu no laika. Bet tie, kas reģistrējušies Facebook, draugiem.lv, Instagram, tviterī vai jebkurā citā daudzajiem tīkliem, labi zina, ka tur valda sava atsevišķa pasaule. Virtuālajā vidē ir pieļaujamas lietas, kuras realitātē izskatītos visai muļķīgi, nu, piemēram, paziņošana visiem draugiem par sava pusdienu šķīvja saturu vai lūpu savilkšana tūtiņā katrreiz, kad kāds uz tevi paskatās. Varētu teikt, ka virtuālajā vidē risinās mūsu paralēlā dzīve, kur vienmēr labi izskatāmies un atrodamies mūžīgā brančā.

Tā ir vieta, kur sevi atrādīt un uz citiem paskatīties. Taču medaļai ir arī otra, ne tik jautrā un vieglā puse. Proti, mūsu pašvērtējums lielā mērā it atkarīgs no sevis salīdzināšanas ar citiem. Un, kad skaties uz visu citu dzīves labākajiem mirkļiem no skaistākajiem leņķiem, varbūt sāk likties, ka esi vienīgais cilvēks ar problēmām, liekajiem kilogramiem un dzīvo dzīvoklī, kam prasās pēc neliela remonta.

Instagram fenomens ir tāds, ka visa komunikācija notiek ar attēlu palīdzību, un tie, kā likums, emocionāli atstāj daudz lielāku iespaidu nekā vārdi. “No fotogrāfijām gūstam vairāk tiešus un netiešus mājienus par to, ka attēlotie cilvēki ir laimīgi, bagāti un veiksmīgi, nekā no ierakstiem,” norāda Humbolta universitātes pētniece Hanna Krasnova. “Fotogrāfija rosina acumirklīgu sociālo salīdzināšanu, kas savukārt var novērst pie mazvērtības sajūtas. Jums taču neskauž raksti avīzē.”

Līdz šim visvairāk pētītais sociālais tīkls ir Facebook, jo tas vienkārši ir lielākais un senākais. Pētījumos pierādījies, ka sekošana draugu jaunumiem un savējo publicēšana korelē ar vientulības izjūtu un smagākajos gadījumos pat depresiju. Piemēram, vislielāko skaudību rosina fotogrāfijas no ceļojumiem. Un, pat ja tā ir “baltā skaudība”, tas vienalga kādā prāta nostūrī pārtulkojas par “viņas dzīve ir laimīgāka par manējo”.

Un tā aizsākas fenomens, ko Krasnova dēvē par “skaudības spirāli”. Redzot draugu un paziņu fotogrāfijas no skaistām vietām un ar jaukiem notikumiem, mēs cenšamies to pārtumpot ar vēl labāku attēlu. Un tā tas turpinās, kamēr sociālo tīklu pasaule kļūst arvien atrautāka no realitātes, bet mūsu reālā dzīve nav kļuvusi ne par kripatiņu labāka.

Man tas šķiet interesants skatupunkts, no kura analizēt mūsdienu virtuālo vidi, kur pēdējos gados sākusies patiešām pastiprināta savas dzīves izrādīšana. Un tai līdzi radušās visdažādākās viltības, sākot ar labākajiem leņķiem (saka, ka spogulī esam iemācījušies skatīties uz sevi no veiksmīgākajiem leņķiem un selfiji mums patīk tieši tāpēc, ka sniedz šo spoguļa efektu) un beidzot ar aplikācijām, kas padara seju slaidāku vai palielina acis. Galvenais laikam ir spēlēt šo spēlīti atbildīgi un neuztvert pārāk nopietni. Priecāties par citiem un nemēģināt sacensties, kuram smukākas bildītes. :)

Labprāt padiskutētu ar Instagram lietotājiem par to, kā jūs izmantojat šo aplikāciju? Kam sekojat, ko rādāt citiem? Kāda ir jūsu attieksme pret filtru un fotogrāfiju uzlabošanas aplikāciju izmantošanu?